Robīte, es nedomāju, ka būs tik traki kā esi iedomājusies. Es zinu vecākus ar mazāku vecuma starpību bērniem, grūtākais ir tieši pirmais pusgads, kad mazākajam vajag vairāk uzmanības un rūpju, bet lielākajam ir grūti to pieņemt/saprast. Pēc tam jau esot krietni, krietni vieglāk, jo viņi sāk paši sevi nodarbināt viens ar otru! Manējā jau kopš uzzināja par to, ka gaidām otru, dīc, kā spēlēsies ar viņu, kā ies kopā mazgāties utt... bet zinu, ka realitātē pirmdzimtie par otrajiem sākumā galīgi nav sajūsmā, tāpēc ir jārunā par to, jāstāsta, kas mainīsies un kas, noteikti ne, - mīlestība pret pirmo! ;)
Es arī satraucos, kā būs, bet man palīdz, ja galvā izplānoju, ko mēs varētu darīt un kā to organizēt... cenšos piedomāt pie visādiem šķietamiem sīkumiem, kas ikdienā varētu radīt problēmas un meklēju risinājumus.