Sveiciens visām! Tad nu mans dzemdību stāsts- vakarpusē (kad arī šeit rakstiju) parādijās sāpes,vieglas,sāku uzņemt laiku. Sākumā tās bija 10/7 min,diezgan ilgi,kādas piecas h. Pēctam jau 5min. Trijos naktī zvaniju savai vecmātei,aizbraucām pātbaudīt,kas notiek,viņa gan neticēja ka man kkas sāp,jo es tik smaidiju :D (biju sajūsmā ka kkas notiek) bija 2cm atvērums,vecmāte teica,ka pēc 7h būšot klāt,izrēķināju- ap 11tiem vajadzētu būt. Aizgājām uz dzemdību zāli un dzīvojāmies pa turieni (mīļotais bija kopā ar mani) sāpes kļuva spēcīgas un laiks gāja ātri,ap astoņiem apskatija atvērumu bija 6/7 cm, un tad arī nogāja ūdeņi (ļoti interesanta sajūta,ka sāku smieties :D) tad sāpes kļuva vēl spēcīgākas,spēki sāka izsīkt un miegs nāca ļoti. Līdz beidzot parādijās sajūta ka vajag pa lielam uz toleti,gribējās spiest,jo mazais jau bija gatavs tikties. Spiešana bija sāpīga,jutu kā plīstu,bija bezspēks,bet gribējās ātrāk satikt savu mazulīti,tapēc saņemos un izdariju visu kas jādara :) un tas brīdis,kad Tev uzliek viņu uz punča un Tu nespēj noticēt,ka tas beidzot ir noticis :))supperīga sajūta. Mums bērniņš ļoti mierīgs,nu ļoti,jāmodina katru reizi uz ņammāšanu,tik krūti vēl neņem, cerams iemācīsies :) bet vispār,tas viss bija ļoti skaisti :) lai jums visām skaistas un vieglas dzemdības :)