Šodien biju uz pirmo USG. Kamēr nebiju redzējusi mazo ķiparu, tikmēr tā īsti vēl aizvien neticēju, ka esmu stāvoklī, jo, lai arī man ir jau 12.nedēļa, ne mirkli nav bijuši ne nelabumi, ne pastiprināta jūtība kādā no ķermeņa daļām, emocionalitāte vai vēl sazin kas. Nu kā parasta ikdiena. Šodien apskatīju, paklausījos sirdspukstus. Mazais pagaidām pat ir maķenīt lielāks nekā pienāktos, laikam jāpiebremzē ar bulkām :-D Vēl jau neko nevar, protams, pateikt, bet ginekoloģe teica, ka viņai šķiet, ka puika, ka tie sākumā mēdzot būt maķenīt lielāki, bet ej nu sazin. Katrā ziņā, pat asaras sariesās uz kušetes guļot un veroties ekrānā :'-( (l)