Grūtnieču BEZTĒMA

Man patīk Aijaijaaa versija! Es arī labprātāk pēc tam staigāšu kādā ērtā mājas kleitiņā, vai sporta biksēs. Un uz dzemdībām jāpameklē kāds garāks t-krekls.

Es dzemdēju Bulduros un man iedeva naktskreklu. Prasīja vai gribu savā vai slimnīcas. Paņēmu viņu naktskreklu un pārējās dienas jau tad biju savā

Es esmu 39. nedēļā un man šķiet, ka šis process nekad nebeigsies.. :-/
Baigais nogurums no šī visa pasākuma.
Kādai arī tā ir?
Nevaru sagaidīt, kad beidzot nebūšu 2 in 1, un varēšu jau dzīvē sastapt mazo.

model, vai tad otrajā grūtniecībā vēders nemēdz būt lielāks, nav jau vairs tik stiprs, kā pirms pirmās grūtniecības....

raven, domāju, ka tie ir mīti. :)
Man 2.grūtniecibā vēders bija krietni, krietni mazāks kā 1.

RainyDay Man 38. nedēļa un sajūtas līdzīgas, gribas ātrāk mazo satikt.. Pasēdēt grūti, jo plēš ribas un tā, ka brīžiem kliegt gribas.. Staigāšanai ar spēka maz.. Labi, ka vismaz uz sānu atgulties šobrīd atkal var.. Pirms tam pat atguļoties vilka vēderu stipri.. Viss sagatavots mazajam, varētu jau nākt, man jau vienu brīdi tā sāpēja, ka domāju būs klāt, bet tad atkal pārgāja un neko..

raven Neko taadu nebiju dzirdeejusi, ka lielaaks veeders..:-|
.
Es biju ceturtdien uz to USG, aarste pateica, ka beerninjs aug perfekti, 29cm liela un 1.3 kg smaga, iekaartojusies arii jau ar galvinju uz leju. :)
Viss ir normaas.
Tik mazaa ir palikusi taada klusaaka puncii, kaut buutu jaabuut aktiivaakai. (t)

RainyDay, es gan tikai 35.nedēļā, bet man gandrīz vai brīžiem sirdsapziņas pārmetumi, ka neizbaudu grūtniecību un nevaru sagaidīt, kad mazo beidzot satikšu! Nekam nav spēka, bet tik garlaicīgi neko nedarīt! Taču, kad sāku kaut ko darīt, tad mugura tā sāp, ka liekas, ka noģībšu. Un tā uz riņķi. Mazulis tiešām ir labākais, kas ar mani jebkad ir noticis, bet es nevaru sagaidīt, kad atgūšu īpašuma tiesības uz savu ķermeni :D

Mazulis tiešām ir labākais, kas ar mani jebkad ir noticis, bet es nevaru sagaidīt, kad atgūšu īpašuma tiesības uz savu ķermeni

Ar šo sajūtu dzīvoju jau vairāk kā mēnesi. Liekas dabiski tā justies. :)
Mans dzemdību datums aumaļām tuvojas (1. marts), taču vienlaikus uznāk bailes no dzemdībām. Bailes gan dzemdēt, gan nedzemdēt laikā, tas ir, pārnēsāt. :D Lieliski.
Pēdējās dienās uznāk neregulāras sāpes, kas ir ļoti līdzīgas MR sāpēm, tad nu vēl viens uztraukums - ir vai nav īstās sāpes.. Vēders gan ir pamatīgi un redzami nošļucis jau lejā.
Būtībā esmu nogurusi no šī procesa. Nav īsti apkārt cilvēku, kas saprastu arī..
Apkārt ir cilvēki, kas saka: "Izbaudi pēdējās dienas, kad var izgulēties", man galvā - nu kamoon, pamēģiniet paši izgulēties šādā stāvoklī :D Gulēt nevar ne uz muguras, ne vēdera, ne viena, ne otra sāna. Neērti ir visu laiku, naktīs vēl uznāk bezmiegs. Citreiz es vienkārši nogurstu no mēģināšanas gulēt tā, ka nākas tāpat vien celties. Baigā pēdējo miega nakšu "izbaudīšana"

Tik mazaa ir palikusi taada klusaaka puncii, kaut buutu jaabuut aktiivaakai.

Mazie jau guļ dažādos laika intevālos pa 40-60 minūtēm. Tāpat arī, iespējams, mazajam ir palicis mazāk vietas, lai tikpat aktīvi "vingrotu" :)
Es parasti skaitu kustības. Ja divu stundu laikā saskaitu 10, tad viss ir ok. :)

O jā, nekas mani tā nekaitina kā teksts "izbaudi, kamēr vari" (t) Ko tieši man izbaudīt? Nepārtrauktās neērtības (kaut kas sāp, dur, velk, utt) un absolūtu bezmiegu, kas ilgst jau nedēļām? Vai celšanos naktī ik pa 30 min, jo bērns spiež uz urīnpūsli? :D

Tas bezmiegs mani arii moka, pamostos un viss, miegs nevienaa acii! Taa kuukoju pa gultu, kamer retu reizi izdodas atkal aizmigt uz kaadu 1h...(t)
RainyDay
Tev jau peedeejaas dieninjas 2in 1. :D
Man veel 10 nedeeljas jaaiztur. :D :D

Izbaudiet, izbaudiet!!! :-D Pēc dzemdībām var būt krietni vien trakāk...:-P

Neons
Nekas peec dzemdiibaam man nebija trakaak, nu tik tas, ka bij saapiigi churaat.
Protams, ka nezinu kaa buus peec shiim dzemdiibaam. :-D

Tik ļoti piekrītu Neonam! Un nekoncentrējieties tik ļoti dzemdībām - salīdzinot ar to, kas seko pēc tam, tās ir pupu mizas :D Nu vismaz man, jo pirmās dienas es pat nezināju, ko ar to mazo kunkulīti lai dara, kā tur un ko viņš vispār grib :D Tagad tikai sāku atgūties no tā visa šoka, ka man ir bēns un sāku aprast ar šo situāciju :)
Par naktskrekliem - man bija iepirkti dikti smukie no womans secret, vecmāte ieraudzīja un teica, labāk iedos slimnīcas .. un labi vien bija, citādāk es savus smukos varētu vienkārši izmest :D Siguldā deva tos naktskreklus, RdzN, manuprāt, nedod |-)

Es par dzemdībām kaut kā neuztraucos. Jau teju 9 mēnešus mokos, dzemdības būs 1-2 dienas, lai cik grūti tas arī varētu būt, bet tā tāpat ir 1 diena.
Nez, nu šobrīd guļu ap 4-5h, reizi nedēļā sanāk vairāk izgulēties (kad organisms vairs netur). Katru rītu 6 vēl jāceļas, joprojām nesaprotu, ko lai bauda :D Dzīvoju pārliecībā, ka sliktāk noteikti nebūs, galu galā tētis var ar bērnu padarboties, lai es varu pagulēt. Šobrīd neviens manu stafeti pārņemt nevar :) Bet nu vairs jau nav daudz, izbaudu tikai to gaidīšanas laiku, fantazēju kā viņa izskatīsies, kā smaidīs, kā varēsim rādīt viņai pasauli (l) tādā ziņā šis laiks ir nenovērtējams :)

Man tik tikko sākusies 39. nedēļa. Tikai tagad pēdējās nedēļās sāku vairāk just, ka ir grūti - reizēm vēders liekas nu tik smags... Bet kopumā par savām sajūām pārāk nevaru sūdzēties - jā, ir visādas neērtības (tā pati gulēšana, sāpes, vilkšana utt), bet kopumā man šķiet, ka man ir ļoti paveicies un visu grūtniecības laiku es jūtos labi.
.
Man reizēm uznāk bailes, domājot par dzemdībām. Katru reizi pie viltus kontrakcijām domāju - tā, vai tagad sāksies? Un tad parādās tāds nemiers un šķiet, ka neesmu gatava vēl dzemdēt. :D
Kaut gan nez vai es jebkad būšu gatavāka. Prātā apzinos, ka būs jāļaujas notikumu gaitai un jāļauj ķermenim darīt savu darbu, bet zemapziņā tomēr sēž bailes un nedrošība...

Un vēl mani satrauc tā neziņa - kad. Man patīk noteiktība, patīk, ka viss ir saplānots, bet te nu es neko nevaru saplānot, varu tikai gaidīt. Tad nu mēģinu nolikt malā savu plānotājas dabu un ļauties :)

Es arī piekrītu Neonam :D Īstā jautrība sākas tikai pēc dzemdībām. Bet es arī biju viena no tām, kam uz beigām bija viss slikti. Tagad gan gribētu vairāk pabaudīt tās pēdējās dienas esot diviem vienā|-)

Man gan šķiet, ka labāk tomēr, kad bēbis būs piedzimis, jo tad arī vīrieša kungs var palīdzēt ņemties ap mazuli :D a tagad... Pašai vien jātiek galā ar savu smago arbūzu.
Tāpat arī nebūs dumjie jautājumi - nu ir? nu dzemdē jau? kad būs? Tracina. It kā man pilnīgi speciāli gribētos nedzemdēt :D
Mierina doma, ka ir te arī citas lietotājas ar identiskām problēmām - bezmiegs, fiziskas neērtības, nogurums..

No manas puses tas bija neliels sarkasms, jo dažas teica, ka apnikuši līdzīgi teksti...:-P Nekur nav teikts, ka jums noteikti būs grūti vai grūtāk pēc dzemdībām, bet tomēr vairākumā gadījumu tā tomēr notiek... Tāpēc daudz brīdina par to laicīgi. Atkarīgs arī no dzemdībām. Ja ir bijušas smagas, ar iegriezumiem vai ķeizars, tad var nebūt arī tik viegli, pat, ja vīrs palīdz. To jau arī tagad paredzēt nevar... Arī barot nāksies jums pašām, diena vai nakts. Tāpat arī bērns neizleks un neaizskries prom savās darīšanās pēc dzemdībām. Nāksies vien pašām daudz ko darīt, neskatoties uz to, ka nāks miegs vai sāpēs šuves, vai būs piena upes vai piena sastrēgumi utt. Visu vīrietis jūsu vietā neizdarīs. Vienkārši liekas, ka dzemdības ir tas trakākais notikums, kas sagaida, bet var gadīties, ka trakāk būs pēc tam, kad gribēsies atpūsties, sarauties čokuriņā un apārstēt rētas, bet paralēli būs viens milzīgs pienākums pret jaunu cilvēciņu, kuram būs vienalga par jūsu diskomfortu...
Taču novēlu visām vieglas dzemdības un ātru atkopšanos! Lai ir tā, ka visiem, kuri jūs biedēja ar šausmustāstiem, nebūtu taisnība. ;-)