Izglītība pēc 25+ gadiem?

pirms vairākiem gadiem bija domāts. :D

Daro to tagad. Mācības nekad nenāk par ļaunu. Šī būs mana trešā izglītība būvniecības jomā, katra ir savā specialitātē.

Es zinu cilvēkus, kuri arī pirmo izglītību sāk iegūt pēc 25 - kur problēma? Ja gribas, tad uz priekšu, mācīties nekad nav par vēlu :)

Lancaster, bet vai vairāk neiemācies tieši darbā? Tiešām ir tā vērts?
Man tūlīt būs bakalaurs kabatā, bet sajūta, ka tikai 8000€ būšu samaksājusi par papīra strēmeli, ko nesenā darba intervijā pat izsmēja, kad pieminēju to kā vienu no iemesliem, kāpēc esmu piemērota vakancei..

Atkarīgs jau no tavas ikdienas. Izglītības iegūšana ir tikai un vienīgi apsveicama, tikai ne vienmēr vēlāk par 25+ tam atliek tik daudz laika, finanšu un iespēju. Bieži vien ar normālu labu darbu ir ļoti grūti savienot... Ja tev ir visas iespējas to visu normāli samenedžēt, tad tik uz priekšu!

Ir taču cilvēki kas pat medicīnas studijas uzsāk ap gadiem 30. Ja vien tā ir sirdslieta un izvēlētais studiju virziens patīt, kāpēc gan ne. ;-)

P.S. Man pazīstamais ~23/24 gados gāja pamatskolu un vidusskolu pabeigt.. Neko, izdarīja :)

Pašai nav pieredze,bet mans tētis 43 gados šobrīd studē 1. kursā

Esmu tikai kursos gājusi, bet mācīties augstskolā iet uz skolu, rakstīt visādus darbus utt. vairs nespētu, esmu atrofējusi savu spēju mācīties tā ilgtermiņā. Kādus īsos kursus par interesējošām lietām gan labprāt apmeklēju sevis izglītošanai vai kvalifikācijas celšanai. :)

Inky, protams, ka darbā nenormāli daudz iemācos, bet gribu arī šo to no teorijas paķert. Tagad piemēram, mācos Būvuzņēmējdarbības un nekustamo īpašumu vadību, iegūšu arī nekustamo īpašumu ekonomista kvalifikāciju. Daudz jaunas lietas uzzinu. Mācības darbam netraucē, jo notiek reizi mēnesi visu piektdienu un brīvdienas (3 gadus). Man izglītība ļoti palīdz veidot karjeru. Noteikti pēc tam vēl mācīšos.

Lancaster, tad jau super! Apsveicu, ka tik veiksmīgi izdevies! :)

Inky, paldies :)

Nolēmu studēt vēlreiz, kad man bija 26 gadi. Laiks sakrita ar krīzi LR ekonomikā un krīzi personiskajā dzīvē. Studēju pilna laika klātienē humanitārajā zinātnē, pēc pirmā semestra tiku arī budžetā un ne centa nebija jāmaksā. Protams, alternatīvās izmaksas pamatīgas – mācību materiāli, negūtā peļņa. Sākums bija pagrūts – atradums no lasīšanas, rakstīšanas, prezentēšanas, utt. Bet lēmumu nenožēloju – man vajadzēja pārmaiņas un es tās dabūju, turklāt studijas man sagādāja patiesu prieku un gandarījumu. Ja kaut ko nožēloju, tad tikai to, ka ar tādu aizrautību & atbildību nestudēju uzreiz pēc vidusskolas.

Starp citu, nebiju vienīgā, kas studē savam priekam. Un jāsaka, ka daudzi mani bijušie kursabiedri no pirmās augstskolas labprāt vēlreiz atgrieztos studiju solā – bet ne visi var to atļauties.

Starp citu, ņemot vērā manas tagadējās sajūtas maģistra beigās, gribētu pat teikt, ka iet maģistros labāk būtu tieši 25+. Ar bakalauru jau citādāk.

Arī es mācītos labprāt, noteikti ka vēl studēšu nākotnē, šo domu ne mirkli neesmu atmetusi.

Inky, ko Tu studē? Pasaki, lai citi zina, kur nav jēgas mācīties.

pabeidzu ārsta palīgus, tagad mācos par skolotāju. Viss ok. Neko neesmu pazaudējusi. Abas izglītības ļoti noder.

Ideja super, nekad nevari zināt, kas dzīvē noderēs, bet es, personīgi, noteikti meklētu, kādus interesantus kursus, kur nebūtu lieku papildus priekšmetu, kas neinteresē. :-)

Man ir aizdomas, ka es neapstāšos pie bakalaura un maģistra, bet iešu vēl uz kādu bakalauru...

Un man tad droši vien būs jau 30.