Vispār es ļoti pārdomātu vai ņemtu kredītā īpašumu uz savu galvu, jo tie standartā būtu 30 - 40 gadi, pārmaksa uz pusi lielāka.
pat ja būtu 2000 alga, tā alga šodien ir - rīt var nebūt. Un ko tad, esi kredīta slogā.
Dzīvoklis kas ņemts kredītā bankā nav tavs, Tavs tas būs tikai pēc noteiktā termiņa kad būsi samaksājusi, tas pats attiecās uz automašīnu. Ja nespēsi samaksāt banka to atņems. Atšķirība tik ja Tu īrniekam nespēsi samaksāt par īri, tas Tevi izliks no dzīvokļa, ja Tu nespēsi bankai samaksāt kredītu, Tevi ne tikai izliks no dzīvokļa bet tāpat liks maksāt par kredītu, pat ja pieteiksiet sev maksātnespēju, tāpat no jūsu un galvotāja algas novilks naudu vēl ilgu laiku.
Es noteikti pirktu savu īpašumu. Lai gan ir ļoti liela atšķirība - manā pilsētā kapitāli atremontētu 3 istabu dzīvokli ar visām ērtībām var iegādāties par 15 - 20 tūkstošiem eiro. Nav jāmaksā vairākus simtus 30gadus no vietas. Rīgā cenas jau pavisam citas...
Es nesaprotu to loģiku- labāk īrēt un maksāt pa tukšo , nekā ņemt kredītu. Un nedomāju vis, ka stabili ienākumi cilvēkam ar labu izglītību var tā vienkārši izgaist. Jā treknos gados, kad katrs celtnieks, kas pelnīja 2000eur/ mēnesī paņēma kredītu par 100 000eur ir pavisam cita lieta.
Uzskatu, ja var atļauties, tad ir jāpērk. Pat tad, ja vīrietis uzrodas pie sāniem un abi kopā domā par citu mājvietu, tad iegūto dzīvokli vienmēr var izīrēt. Īpašums pēcāk paliek bērniem, ja tie piesakās
Īpašums ir īpašums- ieguldījums nākotnē.
Mums ir tā, ka kredītu ņem vīrietis, bet dzīvoklis tiek formēts uz mana vārda