Prieks par The Grand Budapest Hotel. Brīvdienās noskatījāmies The Life Aquatic with Steve Zissou un es kārtējo reizi pārliecinājos, ka Wes Anderson ir viens no maniem iecienītākajiem režisoriem. Ļoti asprātīgi, stilīgi un gaumīgi ir viņa darbi ar vienmēr izciliem aktieriem.
Ida noteikti nav kino filma. Skatījāmies ar vīru divos vakaros, jo pirmajā... piemigām. Filma ir ļoti monotona un drūma, filma ir melnbalta ar raksturīgiem gleznainiem skatiem, niansēm un detaļām, vienvārdsakot, lieliks operatora darbs. Negaidītas filmas beigas, bet savā ziņā loģisks films iznākums- tēlu iekšējās emocijas netiek pasniegtas "kā uz paplātes", līdz ar to pašam daudz jādomā līdzi, kas, ko, kāpēc... Man patika, bet ne tik ļoti, lai dotu savu personīgo Oskaru :)