Labaakaa rakstura iipasiiba.

Man ir grūti sevi novērtēt, bet, manuprāt, mana labākā īpašība ir mana lojalitāte.

Radošums, jeb kreativitāte. Morāli tā varbūt nav augstvērtīgākā no manām īpasībām, bet dod manā dzīvē visvairāk prieka.

Man nav viena labākā īpašības, bet ir tādas vairākas. Īsti neesmu izpētījusi savas rakstura īpašības, bet parasti - es vispirms padomāju par sev tuviem cilvēkiem un tikai pēc tam par sevi. Naudas ziņā, ja vajag palīdzu vairāk ģimenei nevis draugiem, bet par šo pēdējā laikā tieši esmu aizdomājusies, ka tieši izpalīdzot tuviem cilvēkiem - viņi pie tā pierod un visa palīdzība sāk likties pašsaprotama. Bet nu pati jau parasti piedāvāju palīdzību.

šķiet, ka esmu saprātīga Labi protu rīkoties ar naudu!

Neminēšu vairs ne uzticību, ne dāsnumu, jo tās ir īpašības,kas mainās. Agrāk biju ļoti devīga un dāsna pret visiem, bet pretī citreiz pat "paldies" nesaņēmu, tā nu pēdējos gados esmu, ne gluži skopa, bet apdomāju, ko un kam tiešām var dot un aizdot.
Tāpēc teikšu, ka mana labākā un nemainīgā īpašība ir līdzjūtība.

Sirsnība

Tā domāju gan es, gan citi cilvēki man to ir teikuši

Humora izjūta, labsirdība un līdzjūtība! Par šīm īpašībām ļoti bieži saņemu komplimentus!

Es te varu uzreiz pateikt laikam savu slikto iipasiibu arii-es gaidu atpakal tomeer to PALDIES....Atceros ,kaa aizsuutiju vienai sievietei gleznu uz Hawaii.Gaidiju ,ka vina atrakstiis,pateiks paldies.Naakosaa braucienaa satiku so sievieti,vina pateica paldies,glezna loti patiikot uttTad es ieveeroju,ka taa glezna ir nolikta uz griidas(laikam nevareja atrast vietu,kur pielikt)Iisi sakot ,man bija taads liels "akmens uz sirds".Radinieks,kurs ir taads riktiigs maakslinieks,teica-nekad nevajag domaat par to,kur tas cilveeks to lietu liks,ja esi vinam iedevusi-kaut vai atkritumos!Tas ir iedots ,un viss.Laikam esmu paaraak emocionaala saja zinaa ,un tas man "traucee dziivot"

Empātija. Spēja dot neko neprasot pretī un negaidot, protu pateikt paldies. Tā to izdaru ka otram tiesām liels prieks. Caur grūtībam iziet ar mieru un augsti paceltu galvu.Tas būtiskākais, vispar šis pamatā tas ko man gadiem visi ari saka ka man piemīt.

Vienmeer atceros to reizi,kad vienai meitenei paarsuutiju kaadas mantas caur ASV,naudinu par suutiisanu vina ieskaitija manaa kontaa,nekaadu paarpratumu.Abas puses apmierinaatas.Tad peec kaada laika saneemu pacinu no vinas-paaris graamatas ,un no juuras izskalots kocins klaat!Es pat nespeeju pateikt to lielo prieku ,sajuusmu kaada mani paarneema-ieraugot to kocinu-tas bija kaut kas no maajaam!To esmu pielikusi pie vienas savas gleznas -interesanti ,ka visiem tiesi patiik tas izskalotais kocins tajaa kompoziicijaa!
Taa pateiciiba noteikti man nav vajadziiga taadaa noziimee-es tev ,tu man,bet jaasaka kaa ir -tomeer ir taads neizsakaams prieks,ka tas otrs cilveeks ir piedomaajis-iipasi veel tad,ja tas ir svess cilveeks.Saveejos mees uztveram citaadi...

Zini kas vislabakais? Kad tu pasaki paldies un piemeram kadam uzsauc šokolādīti, žurnālu nu simboliski zinot ka otrs nemaz negaida. Tiiik feini.

Esmu nesavtīgs pret sev svarīgiem cilvēkiem. Tajā pašā laikā grūti panesams.

Kubiete!!!-tiesi taa

Prieks ka mani saprati. Es pacenos iepriecant pat tur kur var pateikt tikai paldies. Nu man nav zel un nav gruti. Un ja ja ko atdodu un palidzu patiesi neko un nekad negaidu preti. Man prieks palidzet tapat.

es domāju, ka mana labākā īpašība ir godīgums.
un es vienmēr vados pēc principa- nedari otram to, ko nevēlies, lai dara tev. pie tā parasti piedomāju.

Viena no manām labākajām un sliktākajām īpašībām ir sarkasms

Salami un Tevi sauc Inga

ko?

Man liekas, ka es esmu samērā vienkārša. Nu, teiksim, diezgan bieži kļūstu tāda savējā, manī nav daudz egoisma, katrā ziņā es nebūšu no tiem, kas runās par sevi, neuzdodot jautājumus. Esmu pieklājīga, ar labām manierēm (bet nu tā ir audzināšana) un vienmēr pateikšos divtik. Katrā ziņā, sabiedrībā par mani nav jākaunās