Kā jūs uztvertu skolotāju, kurš pats savā priekšmetā nav pilnīgs? Konkrēts piemērs: latviešu valodas skolotāja it kā skolēnus māca labi un cītīgi aizrāda par viņu kļūdām, taču pati nereti pieļauj stila kļūdas (a la ''runa iet'', '' viss tas'', ''tā kā'', utt). Protams, tos var saukt par pilnīgiem sīkumiem...bet pat ja skolotāji runā nepareizi, ko var vēlēties no bērniem? Tam ir nozīme vai nav? (t)
Domāju, ka šī skolotāja zina visus tos noteikumus un var izskaidrot, tomēr ikdienā par to nav spēka pie katra sīkuma piedomāt.
májás lai runá ká grib, skolá, mácot latvieshu valodu skolotájai ir járuná pareizi! ja skolotája runá nepareizi mácíbu stundás, tad káda velna péc vinja vispár ir skolotája? labi, var vienreiz párteikties, bet ne jau biezhi.
30
