Man nav dzīves

 
Reitings 147
Reģ: 28.08.2012
Pat nezinu ar ko lai sāk...pirms pusgada aizgāju no darba, jo tas mani izsmēla pilnībā, ja tad, kad sāku strādāt biju sajūsmā, man ļoti patika, tad pēc 2 nostrādātiem gadiem tur, biju nelaimīga, likās, ka nav dzīves - darbs, mājas, darbs, mājas un tā uz riņķi. No sākuma, aizejot no darba, biju laimīga - gāju uz dažādiem kursiem, lekcijām, randiņiem ar savu puisi, sportoju, daudz laika pavadīju ar māsu un viņas bebīti, auklēju mazo, kad māsa brauca pa savām darīšanām, katru rītu agri cēlos, gatavoju māsai brokastis, tīrīju māju, gatavoju pusdienas, meditēju, utt, darīju visu ko. Ar darba meklējumiem nesteidzos, jo tāpat bija labi. Pēc dažiem mēnešiem māsas vīrs paņēma viņu un mazo uz ārzemēm pie sevis, es paliku viena, bet tāpat jutos laimīga, pusis pārvācās pie manis uz dzīvokli, jo viņš strādā 6 dienas nedēļā pa 13h un sanāk reti tikties. Tad es katru rītu cēlos, gatavoju viņam brokastis, kārtoju māju, turpināju nodarboties ar sevi, daudz lasīju,utt, bet ar laiku tas viss sāka apnikt.

Pārstāju sportot, pārstāju iet uz kursiem, jo apnika, vairāk laika sāku pavadīt mājās, retu reizi aizbraucu uz citu pilsētu pie vecākiem, tās bija foršas dienas. Bet pārsvarā sēdēju mājās, gatavoju ēst un kārtoju māju.

Vēl pēc kāda laika man apnika arī tas, sāka parādīties slinkums mazgāt traukus pēc tam, kad biju pagatavojusi kaut ko, atļāvos to visu atstāt uz nākošo rītu, un tā lēnām, lēnam, sāku dzīvot bardakā. Tad atkal saņēmos, sakārtoju perfekti māju un kādu nedēļu atkal uzturēju to kārtībā. Pēc tam atkal sākās - gāzes plīti nenotīrīju pēc gatavošanas, tā vietā, lai nomazgātu netīro krūzi, iemetu to izlietnē un paņēmu jaunu, utt, pēc tam arī gatavot vairs negribēju - sāku pasūtīt ēdienus, bieži pierunāju draugu paēst kaut kur ārpus mājas, utt. Tagad esmu atsākusi gatavot, bet mājās joprojām ir mazs bardaks un es nevaru sevi piespiest to sakārtot.
Ir dienas, kad pieceļos no rīta, uztaisu draugam brokastis (to neesmu pārstājusi darīt, draugs jau pieradis, grūti atradināt), tad ieguļos atpakaļ gultā un aizmiegu. Pieceļos ap 12:00 un saprotu, ka man neko negribas darīt, noguļu līdz 18:00, tad pieceļos, piesēžos pie datora, ēdu, dažreiz aizeju līdz veikalam, bet tad nejūtos kā es, jūtos kā svešs cilvēks šajā pasaulē. Vienu brīdi domāju, ka jāsāk strādāt, sūtīju savu cv uz tām darbavietām, kas man patika, bet mani nekur neņēma, jo man ir tikai vidējā izglītība. Par pārdevēju strādāt negribu, negribu, lai kāds pazīstamais mani redz.
Pēc tiem visiem atraidījumiem dēļ izglītības man jau ir bail meklēt darbu, gribēju sūtīt uz vienu kompāniju par sekretāri, bet paskatoties uz sevi, rodas domas galvā "nu, kas tu par sekretāri, ir daudz labāki varianti, ar izglītību, vecākas, ar pieredzi, bet tev nav nekā".
Un es nesūtu.
Es saprotu, ka man nav dzīves.
Es nezinu ar ko lai sāk.
Man negribās neko darīt, kā tikai gulēt gultā un lai citi man liek mieru, bet no otras puses, es saprotu, ka tā ir problēma, tā nedrīkst un es tik ļoti gribu dzīvot.
Es gribu ceļot, gribu braukt kaut kur ar stopiem, gulēt teltī, gribu izlēkt ar izpletni, gribu iet uz operām, gribu tik daudz ko, bet problēma ir tāda, ka tam visam vajag naudu, bet man nav naudas, tik cik dzīvošanai un ikmēneša skaistuma procedūrām (vispār, priekš kam man tās skaistuma procedūras, ja es tāpat katru dienu pavadu mājās sūda treniņtrēpā?) nu, labi, stopiem nevajag, bet man bail, kas zina kāds vadītājs var gadīties. Un nav neviena, kas gribētu ar mani to darīt.
Es nezinu, ko man darīt.

Izplūdu gari un dikti, pat nezinu vai manā gadījumā vispār var palīdzēt, pat nav padoma ko dot.
Bet vismaz ceru, ka izlasot par manu dzīvi, tu sapratīsi, ka tava ir vienkārši pasaka.
20.02.2015 15:20 |
 
Reitings 1469
Reģ: 01.02.2014
Un kaut kaada medmaasu skola nebija par briivu? Ja jaunkundzei ne kursus, ne sportu briivajaa laikaa negribas, tad es tieshaam neticu, ka shii vismaz 6 gadus spees Stradinjos nomaaciities.

Turklaat, kaa Tu domaa taam studijaam naudu sakraat? Domaa, ka ar videejo izgliitiibu pastraadaasi vienu vasaru un tad buus gana visam studiju gadam? Ar Latvijas algaam? Aizver acis, kad sapnjo.

Un tie iekraajumi un bezdarbnieka pabalsts gadiijumaa jau nesaak izsiikt? Vispaar man neiet kopaa tas viss, ko Tu te sarakstiiji.
20.02.2015 17:51 |
 
Reitings 969
Reģ: 10.02.2013
Katrs pats savas laimes kalējs. Gribi būt laimīga, tad esi! Gribi stopot, tad stopo! Gribi gulēt teltī, tad guli! utt. Šajās un daudzās citās lietās laime ir nevis apstākļos, bet attieksmē. Kurš gribēs, atradīs iespēju, kurš negribēs- attaisnojumu.
20.02.2015 17:55 |
 
Reitings 207
Reģ: 12.03.2014
izlasīju Tavu rakstu-kkas līdzīgs man shajā posmā.. viss ir apnicis.. viegli teikt saņemies bet reali tas nedarbojas..
ar vienu prātu saprot ,ka ir jāmainās un pat zin kā, nakošais, prāts neko nedara :D
es pat nezinu ko ieteikt jo tas tak NEDARBOJAS jo jāsaprot pašam kkā :)
20.02.2015 17:57 |
 
Reitings 13628
Reģ: 29.01.2009
No kā Tu dzīvosi, kad beigsies uzkrājumi? Ja draugs, protams, var tikai par saviem līdzekļiem jūs nodrošināt, tad nav problēmu. Vienīgi gluži uz vīrieti vien paļauties arī nevar, jo dzīvē viss kas gadās.

Sāc kaut ko darīt, tad gan vēlme, gan enerģija radīsies.

Un draugam var apnikt ne jau tas, ka nestrādā, bet gan tas, ka neko nedari, tikai čīksti. Un no tā vienmēr ātrāk nogurst tas, kas to klausās, nevis dara.
20.02.2015 18:12 |
 
Reitings 423
Reģ: 04.05.2011
Visas te saka - saņemies, it kā tas būtu tik viegli. :D Problēma ir tajā, ka Tev vairs nav pienākumu. It kā jau ir - pret sevi, bet tie taču (diemžēl) arī ir visvieglāk laužami, ne? Pati ievēroji, ka no visiem sākotnējiem darbiem pēc tam, kad pameti darbu u.t.t. ir palicis tikai tas, kur Tev ir pienākums pret otru cilvēku (savu draugu)?:)
Es Tev ieteiktu sākt ar pilnīgi vienalga kādu darbu (jebkur, kur Tevi ņem) - tāpati sekretāre (nav jau 5 gadi no vietas jānostrādā) vai kas cits. Arī skola galīgi nav slikta ideja. Tā būs pietiekami liela motivācija no rīta celties un saņemties, jo Tev ir saistības, par kurām jāatskaitās un kurās iesaistīti citi cilvēki. Sāc ar vienu lietu. Nevajag taisīt uguņošanu ar baaaigo dienas režīmu, ja nav enerģijas! ;) Veiksmi!
20.02.2015 18:27 |
 
Reitings 1542
Reģ: 14.07.2011
Un kaut kaada medmaasu skola nebija par briivu? Ja jaunkundzei ne kursus, ne sportu briivajaa laikaa negribas, tad es tieshaam neticu, ka shii vismaz 6 gadus spees Stradinjos nomaaciities.

Turklaat, kaa Tu domaa taam studijaam naudu sakraat? Domaa, ka ar videejo izgliitiibu pastraadaasi vienu vasaru un tad buus gana visam studiju gadam? Ar Latvijas algaam? Aizver acis, kad sapnjo.


Normāli meitenei sapņus sagrāvi :D
20.02.2015 20:53 |
 
Reitings 205
Reģ: 02.05.2014
Man bija ljoti liidziiga situaacija vairaakus gadus atpakalj. Ko es izdariiju? Paarcelos uz dziivi citaa valstii. 2 nedeelju laikaa atradu darbinju, 2 meeneshu laikaa zaudeeju 20kg (kas bija uzeesti nomaaktiibas posmaa esot LV). Shobriid nesaprotu, kaa man pietika drosmes un speka pienjemt lemumu paarcelties citur, bet tas bija laabakais leemums dziivee.
Maini vidi! :)
20.02.2015 21:21 |
 
Reitings 935
Reģ: 20.02.2015
Kurš to pakagu izlasīja.. deam
20.02.2015 21:44 |
 
Reitings 935
Reģ: 20.02.2015
*palagu
20.02.2015 21:45 |
 
Reitings 3934
Reģ: 01.04.2011
+++++Neons
un daļēji + Emanulelle
Izklausies pēc izlutināta bērna. Visiem ir darbs-mājas-darbs. Tā ir dzīves realitāte. Tavās rokās ir tas, vai starp tiem punktiem ielikt vēl kaut ko. Lielai daļai starp mājām - darbu - mājām ir miljons citu aizraujošu lietu.
Emanuelle pareizi uztvēra- tev piemērots darbs būtu cilvēku kopšana, aprūpēšana-medmāsa, auklīte, utml.
Ja gribi izlauzties no rutīnas, apņemies nostrādāt makdonaldā vai maksimā 6 mēnešus. Pati sapratīsi, ka pēc 6 mēnešiem būsi cits cilvēks.
20.02.2015 22:18 |
 
Reitings 4083
Reģ: 22.11.2013
Protams, ka draugs nav priecīgs brīdī kad uzzina, ka esi visu dienu sēdējusi dīvānā. Viņš strādā 13h, bet tu dari precīzi neko. Un runa nav par naudu, bet mazliet tomēr arī ir - iekrājumi beigsies, nauda nebūs, un viņam būs tevi jāuztur. Un varbūt pārvari savus princešu aizspriedumus un ej strādāt par pārdevēju. Daudzi studenti tā dara.
20.02.2015 22:18 |
 
Reitings 179
Reģ: 16.10.2014
Kurš to pakagu izlasīja.. deam

Pirmkārt, sasmējos, otrkārt uzskatu, ka cilvēkam ir bijusi diezgan liela drosme, lai šo publicētu, bet tu ienāc, droši vien, izlasi pāris rindiņas un uzraksti tādu pļecku :D

Daudzi studenti tā dara.


Un, kas tas tāds? Studenti ir kaut kāda augstākā līmeņa šķira? Turpmāk lietas ir jāvērtē pēc tā, vai to dara studenti? "Dzirdēju, ka studenti ēd pelmeņus un roltonus" Nav ko muļķoties ar malto gaļu un dārzeņiem, turpmāk ēdīšu to pašu ko studenti.
20.02.2015 22:36 |
 
Reitings 98
Reģ: 13.02.2015
Cilvēkam tiešam ir smagas problēmas, bet citi saka, ka slinkums. Tas nav slinkums, tā ir nopietna depresija.
20.02.2015 22:43 |
 
Reitings 2461
Reģ: 02.01.2010
Izskatās, ka lielākā daļa no šeit rakstošajām nav saskārusies ar tādu lietu, kā depresija.
Nav jābūt psihiatram, lai saprastu, ka autorei ir depresija, visas pazīmes uz to norāda - nevēlēšanās neko darīt, apātija, nepatika pret sevi, pārāk ilga gulēšana...pie ārsta jāiet, lai izraksta antidepresantus un tad varēs kaut kā uziet atkal uz strīpas.
Jūtu līdzi, tā gadās - jācīnās, jātiek no tās bedres laukā, jāatrod atkal dzīvesprieks.
Ja gribi aprunāties, atsūti vēstuli - uzklausīšu, varbūt varēšu dot kādu padomu.

Un iesaku ignorēt iepriekšējos tekstus par slinkumu, par puisi, kas pametīs un pārējos pārmetumus. Cik klasiski, iespert guļošam - noteikti sajutāties labāk, princeses(t)
20.02.2015 22:43 |
 
10 gadi
Reitings 8191
Reģ: 01.11.2009
Visiem ir darbs-mājas-darbs. Tā ir dzīves realitāte.

nav tā dzīves realitāte, tā ir pašpieteiktā norma, kuram obligāti ir jāiet cauri katram, jo labāk nedrīkstētu būt, savādāk nepareizi.

pārcelieties uz dzīvi citur! Varbūt ne uzreiz valsti, sāciet ar citu pilsētu. Viena, manuprāt, neatrisināsi šo problēmu, ja draugs nepalīdzēs, tad nekā.
20.02.2015 22:47 |
 
Reitings 179
Reģ: 16.10.2014
Cik klasiski, iespert guļošam

He, šis man atgādināja teicienu par to, ka ja cilvēks uzbrūk sunim, tad pārējie suņi izrādīs agresiju pret šo suni, nevis pret cilvēku. Kaut kāds bara instinkts vai tamlīdzīgi.
20.02.2015 22:47 |
 
Reitings 2353
Reģ: 29.01.2009
Katrs savu dzīvi veido pats un ja gribi kko,tiešām gribi,uzstādi to kā mērķi un ej uz to..nevis guli un čīksti. Jāaudzina raksturs. No gaisa nekas nekritīs un pats no sevis nekas arī nenotiks. Sāc kustināt gan smadzenes,gan dibenu! Dzīve kā nekā tikai viena, nevajag izšķiest laiku,kas tev ir dots.
20.02.2015 22:47 |
 
Reitings 4083
Reģ: 22.11.2013
Un, kas tas tāds? Studenti ir kaut kāda augstākā līmeņa šķira? Turpmāk lietas ir jāvērtē pēc tā, vai to dara studenti?

ziemasvilks, nu kas tev pašai tas tāds? Runa nav par šķirām vai ko tamlīdzīgu no manas puses, bet autore pati saka, ka redz par pārdevēju neies, jo negrib, lai kāds redzētu. Es savā komentārā centos pateikt viņai, ka tas ir normāls darbs, un, ka daudzi tā dara.
20.02.2015 23:02 |
 
Reitings 179
Reģ: 16.10.2014
Lūk tā jau ir labāk.. Daudzi tā dara, nevis tieši studenti, neuzskatu, ka ir nepieciešamība to tā akcentēt..

Un nevis pašai, bet pašam, bet tas tā... :P
20.02.2015 23:07 |
 
Reitings 3934
Reģ: 01.04.2011
Tā nav nekāda depresija. Vispār šī diagnoze tiek metāta pa labi un pa kreisi bez pamatojuma.
Autore ir sliņķe ar lielām ambīcijām. Par pārdevēju neiešu, esmu vairāk vērta. Neesi gan! Ja nejēdz sasniegt kaut ko vairāk, tad paliec tajā līmenī, kam piederi!
Un Stradiņos, starp citu, ir budžeta vietas. Pārkārto centralizētos un mācies bez maksas.
Pieņemu, ka tavu "depresiju" ātri izdosies izārstēt, kad draugs pametīs un nauda beigsies. Vēders rūks un pārdevējas darbs nemaz tik slikts neliksies :-D
21.02.2015 08:50 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online (1)