Izolde, man ir paziņu lokā gan lesbietes, gan geji. Un viņiem visiem kā vienam, iekšā ir tā nenormālā augstprātība, ka viņi ir kaut kas īpašs, ka viņi atšķiras no mums, pelēkās masas. Nē, man nav jāklausās gultas piedzīvojumi ne geja, ne lesbietes (esmu novērojusi, ka viņiem nu ļoti, ļoti patīk un vajag to visiem izstāstīt), kā arī ne savas heteroseksuālās draudzenes. Man patika kā te bija iepriekš uzrakstīts, ka ikviens ir pelnījis mīlestību. Tā domāju arī es un draudzējos ar cilvēku, nevis tā orientāciju. Problēmas sākas šī cilvēka attieksmē, kas uzskata, ka viņa dzīves lielākais panākums ir būt homoseksuālim un pienākums - visiem stāstīt par to un sagaidīt apbrīnu un cieņu. Mani neviens nav apsveicis un apbrīnojis, ka esmu izvēlējusies mīlēt vīriešus un es arī to negaidu. Cilvēku var apbrīnot un cienīt par viņa cilvēciskajām īpašībām, nozīmīgiem darbiem, bet nevis tāpēc, ka viņam ir tāda vai savādāka orientācija(t)
21
