"Uz papīra" ideja skan labi, bet praksē diez vai, ne tuvu 3 mēnešu abonamenta maksai. Pats esmu ilglaicīgi trenējies gan sporta klubos, gan krietni noslēgtākās, privātākās bāzēs, tādēļ daru visiem zināmu, ka šeit netērēju Jūsu laiku ar subjektīvu viedokli. Uzskaitu problēmas, ar kurām nāktos saskarties:
1) Miksēta auditorija. Lai funkcionētu šādā apmērā, nepieciešams koncentrēties uz vienu.
2) Ierobežots inventāra daudzums. Komentārs par 1-2 trenežieriem raisa smīnu; situācija, ar ko sastapties sanāks regulāri – laikā, kad Kabans būs zālē, pārējās varēs iet mājās, jo visi esošie diski tiks izmantoti viņa pietupienu vingrinājumam.
3) Ideja balstīta uz to, ka dalībnieku apmeklēšanas laiks vienlīdzīgi izdalīts, bet tā nebūs. Praksē būs izteikta koncentrācija ap 17-19 un, iespējams, 7-9.
4) Skriešana apkārt kardio nolūkā – kādēļ gan nedoties uz stadionu, kur skriet pa velti? (termoveļa maksās lētāk kā šāds abonaments)
Mans novērojums: sava zāle ir forša lieta, pat savā ziņā privilēģija, bet, galvenokārt, tikai dēļ tā, ka nav jāgaida, kamēr trīs jauniņie pabeigs strādāt (čatot pie) Tev vēlamā inventāra. Punktuāls treniņu grafiks arī bija praktiski vienīgais iemesls. Citādi publiskās sporta zāles ir labākas un izdevīgākas no visiem aspektiem – nebūt nav tik dārgas (atrast var visādas cenu grupas un privāta noteikti sanāks dārgāk), inventārs ir salīdzinoši jauns un diapazons krietni plašāks, iespēja komunicēt ar citiem, kas to lietu pieprot labāk (ja esi jau augšā, tad gan var sanākt pretēji).
No meiteņu skatupunkta prātīgāk (lētāk) būtu rīkot kopīgus treniņus vieglatlētikā nekā sponsorēt vienam cilvēkam svaru stieņus.
4443
