Fiziska iespaidošana vispār parāda pieaugušā bezspēcību. Nav brīnums, ja bērns pēc tam ar vēl lielāku jaudu sāk darīt nedarbus. Jānovērš cēloņi tādai uzvedībai, jārunā ar vecākiem, jādarbojas ar bērnu, jo pēršana ir fiziska sodīšana par izdarīto, bet jānovērš taču cēlonis, ne tā?
Vispār - zinu lielos vilcienos šādas, tādas aizkulises no pāris b/d, to uzzinot, uzreiz parunāju ar sava bērna audzītēm. Nu, piemēram, ka tad, kad klāt ir vecāki, nedrīkstot bērnam neko aizrādīt, vecākiem daudz sūdzēties (ok, cik nu sūdzēties, bet drīzāk - stāstīt ne tik pozitīvas lietas, ko sastrādājis, piemēram). Nu, man tas nav pieņemami, es gribu zināt, ja mans bērns blēņas dara, kā arī - brīnījos, kāpēc neaizrāda, ja bērns acīmredzami dara to, ko palūgts nedarīt (piemēram, grupiņa tiek kārtota un palūdza bērniem neaiztikt lielās mašīnas utt.), daudzi vecāki to ļoti saasināti uztverot. Kaut kā tā.