Darbs bērnudārzā

Neviens tak neteica, ka viņa tos bērnu sit... Starp gribēties uzšaut un reālu sišanu ir ceļš ejams, manuprāt.
Un gan jau, ka viņa vienkārši pārgurumā pēc grūtas dienas to teikusi, ne jau tiešām taisās zvetēt tos bērnus... es ceru!

Nē, nu sist diez vai sit.

Es pati strādāju dārziņā. Jā es mīlu bērnus, bet es zinu, ka nestrādāšu mužīgi te. Bet jā ir dienas smagākas ir dienas jaukas un foršas. Un nē, lai cik slikta būtu dienā, es nekad neesmu domājusi, ka vēlos izšaut bērnam. Un bieži vien tām audzītēm ir slikta diena un viņas bieži var kliegt nepamatoti bērnam virsū. Man tāda ir viena kolēģe,kurā kliedz nepamatoti.Pēc pēdējās reizes es domāju vēl vienreiz uzkliedza bērnam tad viņa dabūs dzirdēt. Ar bērnu jārunā un jārunā. Viņi nav muļķi. :-) Šis darbš domāts pacietīgiem cilvekiem.

Tas endod tiesibas mazam bernam, kur nu vel svesam beernam sist..mazaakais varbut pa roku via dibenu uzsaut ja galigi nesaprot un ari tad stipri neee..

Es speciāli pārlasīju savu komentāru, tā arī neatradu nevienu šaubīgu vietu, kurā varētu noprast, ka atbalstu sišanu. Par sišanu neko neesmu rakstījusi un nedomāju, ka tā būtu norma!!!
Mūsdienās bērnus un vecākus tik ļoti aizstāv un aizsargā, ka nekāds pa roku vai dibenu nedaudz uzpliķēt arī nedrīkst būt! Toties audzinātājas var no ādas līst laukā, lai tos bērnus savāktu. Tāpēc arī nebrīnos, ka audzinātāja to vēlētos izmisuma brīžos, bet to nedrīkst un nemaz negrasās!

Te ir divas puses. Lai cik smags būtu darbs, audzītei jāsaprot, ka bērni nav vainīgi pie tā, ka darbs nepatīk. Protams, ir tādi, kas izved no pacietības, bet tad jāmāk ar tiem apieties arī. Un pilnīgi saprotu tos vecākus, kas vēlas bērnus aizstāvēt. Ja man būtu bērni, es arī ar ragiem un nagiem aizstāvētu, ja pret manu bērnu slikti izturētos. Tādējādi piekrītu tam, kas saka, ka tai ir jābūt sirdslietai, lai tur strādātu. Tāpat kā skolotājiem. Nu, vai arī, ja ne sirdslietai, tad jābūt ar ļoti stipriem nerviem un labu spēju savaldīties, jo, lai ko arī domātu pie sevis, uz bērniem izlādēties noteikti nevajag.

Visas te brūk virsū audzinātājai, bet es tam galīgi nepiekrītu. Tā kā man ir saskarsme ar šo visu tad varu pateikt. Ka nesaskatu neko sliktu, ka viņa to pasaka kādai draudzenei, galvenais, ka šīs negatīvās emocijas netiek izliktas uz bērniem. Es nesaprotu ko mūsdienās vecāki dara vai pareizāk sakot nedara ar bērniem, jo ļoti liela daļa, tiešām ļoti liela bērnu ir neaudzināti, rupji un uzskata, ka viņi var darīt, teiktu rīkoties kā viņiem ienāk prātā. Un viņiem ir pilnīgi pie vienas vietas, ko viņiem saka audzinātāja. Vecāki protams aizstāv savus ideālos bērnus un saka, ka pedagogi vienkārši nemāk atrast pareizo pieeju bet kāda tur var būt pieeja , ja mājās viņi dara kgrgribib, bet bērnudārzā tomēr ir jāievēro kaut kādas ētiskās un morālās normas. Tādēļ visām savu perfekto bērnu aizstavētājām ieteiktu padomāt par sava bērna audzināšanu un tikai pēc tam par pedagogu kompetenc. .. Jums ir jāaudzina tikai savi bērni, taču no pedagogiem jūs gaidat, lai viņas izaudzina 20 daźādu ģimeņu bērnus!

Es nesaprotu ko mūsdienās vecāki dara vai pareizāk sakot nedara ar bērniem, jo ļoti liela daļa, tiešām ļoti liela bērnu ir neaudzināti, rupji un uzskata, ka viņi var darīt, teiktu rīkoties kā viņiem ienāk prātā

++++ un tā ir reāla problēma! Nav ko te šausmināties par audzinātāju, vot ja viņa tiešām būtu ko izdarijusi bērnam- tad protams. Bet, mēs tak katrs kādreiz pārgurumā un spēku izsīkumā pasakam ''varētu tai maitai izskrāpēt acis'', ''varētu nopērt šito sīko, nozilināt zilu par šitiem podiem ko savārijis vai par izrunāšanos''.. tak tās ir tikai sakāpinātas emocijas, nejau reālas darbības

Ne pa tēmu, bet audzinātājai uzbrūk par neapdomīgiem vārdiem, Nils staigā laimīgs, atsaucis tos atpakaļ! :D :D

Oi, šitās visas runātājas varētu 1 dienu atnākt uz b.d!!!

Esmu uzšāvusi gan pa pirkstiem, gan sakratījusi dusmās, bet viss ir bijis pamatots.

Bet nu ikdienā viss ok - bērni mani mīl un es viņus ar pārsvarā visus!!! :-D
Jā, sirdij nepavēlēsi - ir mīļāki bērni un ir nemīļāki, bet nu to jau viņi paši pa lielam nezina!

Es laikam nevarētu strādāt tādā darbā, jo mūsdienās bērni ir tik izlaisti, ka vispar nevar saprast, no kura gala viņiem sākt kko mācīt.

Piemērs, manu radu bērni - 2 meitenes. Mājās neko nedara (vispār neko), visa māja ir vienā bardakā, viņu istabās mētājas viss, ko var uz zemes nomest - sākot ar konfekšu papīriem un beidzot ar 2 nedēļu vecām netīrām apakšbiksēm. Pat traukus nemazgā, jo tas esot mammas pienākums, normālu ēdienu arī neēd, jo garšo tikai neveselīga pārtika un saldumi. Mammai un tētim kāpj uz galvas, atļaujas rupjus vārdus utml. Bieži vien palaiž muti arī pret citiem pieaugušajiem, neklausa pilnīgi nemaz. Vecākiem jau rokas ir nolaidušās, bet, protams, paši vainīgi, vajadzēja būt stingrākiem, kad bija mazākas. Bet ko ar tādām izlaidenēm lai dara skolā un bērnudārzā? Domāju, ka viņas tādas nav vienīgās. Man katru reizi, kad viņas ciemojas gribas kārtīgi nopērt un izdauzīt visus sūdus no viņām ārā, lai saprot vienreiz ko drīkst un ko ne.

Man gan liekas, ka audzināšanas nolūkos drīkst uzšaut pa dibenu - mani bērnībā klapēja visi, kuriem nebija slinkums, jo biju briesmīgi nepaklausīga un vecāki bija ļoti stingri :D bet vismaz izaugu par normālu cilvēku. Bet kas no tiem monstriem, kas tagad ir skolās un bērnudārzos izaugs, man nav ne jausmas.

Vajadzētu kameras bērnudārzā, lai vecāki redz kā viņu mazie, paklausīgie enģelīši, kāpj audzinātājām uz galvas, maigi izskatoties pasūta viņas dažas mājas tālāk, sit, skrāpē un kož ne tikai bērniem , bet arī audzinātājām un tā es varētu turpināt mūžīgi, bet vienmēr jau tās sliktās ir audzinātājas...
Bet nu, kad šiem bērniem pienāks pusaudžu gadi, tad vecāki arī dabūs redzēt un dzirdēt, cik tad ideāli ir viņu bērni.

Bērnu dārzā tiešām ir jāstrādā cilvēkiem ar stipriem nerviem, , jo es arī esmu auklējusi vairākus bērnus un domāju iet par pirmskolas pedagogu, bet pārdomāju līdz satiku vienu sīci, kas atļaujās visu. Un viņam ir pilnīgi vienalga ko viņam sakaka, lai kā ar viņu mēģinātu sarunāt viņam nekas neapmierina. Sākumā domāju, ka varbūt tikai man, bet nē, mātei atļaujās spert raustīt, neklausīt un visu pārējo. Pēc tās reizes izdomāju - nē paldies, es netaisos cīnīties ar citu izlutinātajiem bērniem. Nav brīnums, ka jaunatne tagad apmētā pensionārus ar pudelēm, pikām, met mašīnām ar visu ko iegrib. 10 gadīgie prasa uzpīpēt utt. ( to vis esmu pieredzējusi).

Hahha, un tieši es ieraugu šo te:

Vai jūs mātes/tēvi esat redzējuši savus enņģelīšus,kā viņi uzvedas,kad jūs neesat?!
Ieteiktu to paskatīties!
Man praksē puisis mājas ir zeta gabaliņš,skolā viņš skolotāju gandrīz līdz baltajām pelītēm noveda.Skolotāja lūdza vecāku atļaujo nofilmēt stundas procesu,vecāki bija vīlušies bērna un pārdomāja savu audzināšanu!

Padomā arī tu skolotāji dara visu,bet bērni uzvedas,tā kā redz vecākus!Atceros sevi skolas laikā es vēlējos iegūt jaunas zināšanas,bet bija bērni kuri pievērsa sev skolotājas uzmanību (ar visādām muļķībām),un kavēja vielu.

Tipiska muterīšu attieksme,visi citi vainīgi,izņemot viņu izlaisto mežoni. Nekas,lai jau lutina līdz vēmienam,pēc tam pašas varēs kost pirkstos,kad bērns pasūtīs nahuj. :D :D :D

Agrāk skolotāji bija autoritāte,tagad nedod dievs skolotājs pateiks,ka bērns ir nepaklausīgs,vai norādīs uz to,ka vecāki neprot audzināt,paliks bez darba....žēl,ka mūsdienās ir tā.:-|

Canis Lupus pilnīgi piekrītu,šausmīgi ir tie mūsdienu bērni!Jūs noteikt saviem vecākiem palīdzat vecumā,redzēs vai tie izlaistie palīdzēs!

Pirmkārt, tik ļoti briesmīgi skan vārds "audzīte". Īpaši, kad pašas audzinātājas sevi ta sauc. Viņām būtu jāmāca bērniem skaista literārā latviešu valoda.
Otrkārt, trīs audzinātājas no četrām, pie kurām mācījās mans bērns, bija tādas pašas kā aprakstītā dāma. Nekautrējās nemaz no tā. Tāpēc bērnu aizsūtīju uz skolu 6 gados, atrāk tālāk no tādām maitām.

Man viena kolēģe savos 55+ gados atzīst, ka viņai arī besī (bērni, darbs, līdz galam nezinu), bet ko viņai darīt???
Te jau arī akmens valsts lauciņā - agrāk tai laikā gāja pensijā. Un darbu jau ar nenomainīsi vecuma galā. neko. jāciešas.

Nu tas,ka audzinātāja NODOMĀ, ka vajadzētu uzšaut , nenozīmē,ka viņa to domā no sevis - tas drīzāk ir vērsts uz vecākiem un audzināšanu.
Ja bērns skolotājai PII uz aicinājumu iet ātrāk atbild ar "Nu, velcies pati ātrāk." vai uz aizrādījumu par darīšanu pāri citam bērnam, piedraud pieaugušajam "tu, to nožēlosi", tad skolotājs tiešām to VAR NODOMĀT.
Un tas ir ļoooti tālu no sišanas.