nepatīkat mīļotā radiem

Protams:D

Bet atbildot uz jautājumu, man būtu sāpīgi ja tā būtu :( , ar drauga ģimeni ir labas attiecības, viņi ir ļoti mīļi un sirsnīgi cilvēki, mani uzņem ļoti jauki, ir viegli sarunāties :)

Manas mājas ir tur, kur mani gaida. Nevarētu būt kopā ar cilvēku, kura ģimene ir pret mani.

Es gribētu noskaidrot iemeslus, kāpēc nepatīku.... Ja nav iemesla vai nevar paskaidrot, tad tiem cilvēkiem ir kaut kādas garīgās problēmas!

Vīra mātēm patīk čaklas, gādīgas vedeklas. Kuras nepīpē, netusē. Rūpējas par vīru, kā to darīja mamma. Protams, ir arī situācijas, kad konflikts starp mammu un sievu ir, piemēram sadzīviska rakstura, uzskatu nesakritība u.t.t

Par to nepīpēšanu un netusēšanu gan pasmaidu. Tāds stereotips. :) Ne jau šie faktori nosaka, vai iepatiksies vai nē.

Es nezinu, neesmu bijusi situācijā, kad pret mani būtu kāda nepatika, bet nedomāju, ka tas būtu šķērslis. Svarīgāk jau - cik tuvs kontakts tiek uzturēts ar radiem - ja tikšanās un ģimenes pasākumi katru nedēļu, tad laikam nebūtu omulīgi. Bet ja tiekas reizi pāris mēnešos, tad nedomāju, ka tas baigi ietekmē attiecības.

Par to nepīpēšanu un netusēšanu gan pasmaidu. Tāds stereotips. Ne jau šie faktori nosaka, vai iepatiksies vai nē.

Tas nav stereotips. Man kā mammai labāk patiktu meitene, kura nodarbojas ar sportu, ne tāda, kurai 19 gados nopīpēta balss kā vecim, katru piektdienu uz klubiem iet. Tīri mātes instinkts vēlēties IDEĀLO meiteni savām dēlam.

Kā arī zinu mammu, kura dievināja savu vedeklu, jo kopā dzēra, kamēr dēls/vīrs darbā.

Man kā mammai labāk patiktu meitene, kura nodarbojas ar sportu, ne tāda, kurai 19 gados nopīpēta balss kā vecim, katru piektdienu uz klubiem iet.

+++ Protams, gribas jau, lai sanāk veselīgi mazbērniņi :)

Es arī laikam censtos kaut kā noskaidrot, kāpēc tā ir... ja kaut kas, ko esmu izdarījusi vai pateikusi, mēģinātu situāciju labot, bet, ja viņi nevarētu izskaidrot, tad, protams, attiecības turpinātu, bet ar savu esamību arī neuzbāztos, vīrieti no ģimenes necenstos atsvešināt.
Man gan šajā ziņā ir paveicies, mana ģimene gan nav tikusies ar puisi, jo tur viss ir diezgan sarežģīti, bet es bieži braucu pie viņa ģimenes, un, jā, tieši tāpēc laikam patīku, ka esmu čakla, apzinīga, nevis blandos katru nedēļu piedzērusies pa klubiem, tā kā nepiekritīšu, ka tas ir tikai stereotips.

+++ Protams, gribas jau, lai sanāk veselīgi mazbērniņi

Tiesa. Gribēt ideālo nav noziegums. Cits jautājums, vai ir taktiski uzspiest savu gribu bērnam.

Atkarīgs no vīrieša saiknes ar ģimeni - ja tā būtu stipra un viņš regulāri brauktu pie viņiem, tad varētu rasties problēmas.
Nevaru teikt, ka vīra ģimenei nepatīku, drīzāk viņi mani nesaprot, jo esam ļoti atšķirīgi un nākam no atšķirīgām vidēm. Turklāt, zinu par ģimenes iekšējām problēmām vairāk, nekā viņiem būtu gribējies.
Tikai ar omēm un vīrabrāli ir abpusējas simpātijas, ar pārējiem tāds neitrāls small talk. Labi, ka vīrs pats par savu ģimeni nav sajūsmā, atkrīt bieži apciemojumi - satieku visus kopā reizes 2 gadā, kad nu nekā nevar izvairīties no viesošanās.

Es laikam +/- patīku drauga radiem, jo neko sliktu par sevi neesmu dzirdējusi, bet nu - vēl jau visa dzīve priekšā. :)
Es pamanījusi, ka ir cilvēki, kuriem nepatīku tikai tāpēc ka esmu tāda kāda esmu un neatbilstu viņu standartiem.
Bet nu, ja es nepatiktu drauga vecākiem, tad tas man būtu šķērslis attiecībās, jo pati esmu par harmonisku vidi sev apkārt. :)

Par vienu gan cepuri nost vīramātei - jau tad, kad sākām ar vīru satikties, viņa teica, ka tā nav viņas darīšana ar ko viņš ir kopā, ne viņai ar draudzeni vai topošo sievu kopā jādzīvo. Tajā pašā laikā, vienmēr ir bijusi laipna un pretimnākoša, pat ja varēja manīt, ka viedokļi atšķiras, nekad neko sliktu nav teikusi.
Uzskatu, ka tās "labo sievu" gribētājas aiz labiem nodomiem maskē nepārrautu nabas saiti :) Galu galā, vīrietis var gribēt blakus arī nesportisku tusētāju, kura vispār nevēlas bērnus un pīpē paciņu dienā, uz māti tas nekādā veidā neattiecas :)

nebūtu šķērslis. kā zināms- ir vīramātes, kurām neviena nebūs gana laba priekš dēliņa? ko tad- visām mukt pa gabalu, jo nepatīk? :D
un jā, risinājums- maksimāli samazināt tikšanās reizes un jebkādu info, kas līdz tiem radiem nonāk, lai nav iemesla dirst un aprunāt aiz muguras.

Pret mani gan ir bijusi reiz drauga mammas nepatika vērsta, tomēr tā ilga īsu brīdi un beigu beigās drauga mamma man pati atvainojās, jo saprata, ka tam nebija iemesla un , ka ir kļūdījusies. Tagad no viņas puses ir jūtams liels draudzīgums un vēlme komunicēt, bet no manas puses tomēr sava veida distance, jo negribu par daudz atklāties.

Situācija bija stulba, lai gan draugs bija un vienmēr ir manā pusē, es pati jutos slikti, ka viņš nekomunicē ar savu mammu dēļ tā, un pievēru uz visu acis, lai tikai attiecības būtu starp visiem draudzīgas.. Ģimene tomēr ir viena, tāpēc ir jāmeklē kompromiss, lai visiem labi. Es nekad negribētu, lai mans draugs manis dēļ atsakās no savas mammas, man sirdsapziņa neļautu :-)

nē, nebūtu šķērslis

Problēma ir tad, ja ir kāds konflikts bet draugs to ignorē un pie tam vinam ir ļoti ciešas attiecības ar radiem (Mammu utt). Tad sieviete var justies atstumta...

Man vienu reizi dzīvē bija situācija, tāda samērā interesanta.
Pēc tā, kad tiku iepazīstināta ar māti, pēc kāda laiciņa, kad palikām divata ar viņu, man tika apskaidrota situācija - ja pieņemšu viņas noteikumus, viss būs kārībā. Tad man tas nelikās nekas dīvains (viņas māja, viņas noteikumi), bet, kad sapratu, ka man daudzas lietas nav saprotamas (savā ziņā it kā sīkumi, bet nu tā trakā aprunāšana..), arvien vairāk attālinājos un arī attiecības neturpināju, jo manā prātā vīrieša ģimene ir mana ģimene.

Nevaru iedomāties , kā tas būtu, ja mans vīrs nepatiktu maniem radiem, vai arī es nepatiktu viņa radiem. Domāju, ka tas varētu patraucēt attiecībām, pat nezinu, ko darītu šādā situācijā. Man ir liels prieks, ka visiem ļoti patīk mans vīrs , ka viņš spēj lieliski iejusties jebkurā kompānijā , ir ļoti komunikabls , kā arī ir pietiekoši zinošs dažādās jomās tādejādi spējīgs iesaistīties jebkurā sarunā.
Domāju, ka vispār nebūtu iemīlējusi šo cilvēku, ja man būtu jākaunās viņa dēļ savu radu priekšā, bet tādi vīrieši, kas dzer, smēķē un tusējas apkārt ar draugiem katru nedēļu, man vienkārši nekad nav interesējuši.

man tas būtu šķērslis. Ģimeņu atbalstam vai atbalsta trūkumam ir ievērojama nozīme. Protams, būtisks faktors ir mīļotā attiecības ar savu ģimeni. Ja tur ir harmonija, bet attiecībā uz viņa ģimeni un Tevi nav - ir problēma. Ja nav harmonijas ne attiecībā uz vīrieti un ģimeni, ne uz Tevi un vīrieša ģimeni, domājams, ka ar šādu problēmu vieglāk dzīvot.

Man tas nebija šķērslis, kajut gan nenoliegšu, ka bija diez gan grūti pieņemt, ka vīramātei nepatīku, jo tāda īsta iemesla jau nebija.
Tagad, kad viņa grib draudzēties ar mani, es vairs neesmu ieinteresēta. Ir tikai neitrālas attiecības, kad pāris reizes gadā satiekamies.

mazliet nejauka, variants "mazināt info" laikam neder, jo cilvēkiem ir tieksme to izdomāt arī pašiem. ;-)