Aizliegt kaut ko?

Skaļi paudusi kaut kādus aizliegumus neesmu. Vnk uzvedamies pēc mums abiem pieņemamām uzvedības normām. Ir bijuši pāris incidenti, kad viens vai otrs norāda, ka šāda izturēšanās/vārdi/dzīvesstils utt. nav īsti patīkami un pieņemami, taču aizliegts joprojām tas nav. Ievērojot toleranci pret otra vēlmēm, necenšamies spītēties un darīt visu pa savam. Ieklausamies viens otrā un meklējam kompromisus, lai abiem ir ērti.

Ne man vīrietis kaut ko aizliedz, ne es viņam kaut ko aizliedzu. Man tas šķiet kaut kā nepareizi. Kas es tāda esmu, lai kādam varētu kaut ko aizliegt, un otrādi.
Ja kaut kādā jomā viedoklis nesakrīt, tad viss tiek izrunāts un tiek meklēts kompromiss, lai abas puses apmierinātas.

Katram ir sava glava uz pleciem .

Es piemēram vīram patiecu ka nepiedotu 3 lietas- krāpšanu , melošanu , sišanu ....

Viņš to ļoti labi zin...

Neaizliedzam viens otram neko, bet zinām, kas otram patīk / nepatīk. Zinu, ka viņam nepatīk daudz kas, ko daru es. Vārdos viņš to nesaka, bet es redzu cauri, ka nav mierā. Tad arī cenšos tā nedarīt vai darīt mazāk, neuzkrītošāk. Ar laiku esmu sapratusi arī to, ka nav vērts strīdēties, labāk turēt muti un viss.

Neiekarota Pilsēta - Es arī to esmu sapratusi , un labāk paturēt muti ciet , nekkā strīdēties vienmēr.

Hmmm....tagad uz sitiena pat nevaru iedomāties neko. Tāda aizliegšana nav īsti manā garā. Un vēl jo vairāk drauga garā.

Nē, nav neviena aizlieguma. Draugs mani ciena un es cienu savu draugu.

Viņš nav bērns un es neesmu viņa mamma, lai kaut ko aizliegtu. Ir lietas, kas katram no mums nepatīk un par tām esam informēti abpusēji, bet jebkādiem ultimātiem/aizliegumiem/spaidiem utt

bet Bez

Attiecībās, kuras nesen izjuka, bija daudz aizliegumu no viņa puses. Man šķiet, ka lielākā kļūda ir pieļaut to, ka otrs tev drīkst kaut ko aizliegt. Tad tas otrs uzreiz izjūt, ka viņam ir vara pār tevi un sāk to izmantot. Bet nu, par to vēl īsti neaizdomādamās, es ļāvos, jo nevēlējos attiecības sabojāt... Kaut gan pati par to visu ļoti slikti jutos. Muļķe biju.

Aizliegumi gan laikam nav mūsu attiecību sastāvdaļa. Pastāv tādi es negribu, lai Tu, bet tas jau nav aizliegums, taču parasti šāda frāze tiek teikta par nopietnām lietām un arī sadzirdēta. Abpusēji. Es nezinu, man liekas, ka ir jauki, ka mēs abi viens otru ik pa laikam savācam, un tas nav tā, ka negribu, lai Tu ar to sarunājies, bet vienkārši mums abiem ir brīži, kad aiziet ciet, tad nu viens otru pavelkam, sakārtojam un ne reizi neesam to nožēlojuši. Bet tas nav aizliegums, tikai mamma un tētis savam bērnam var kaut ko aizliegt, citādi gan laikam ne.

Man aizliedz kraasot nagus istabaa.

Mums nav aizliegumu...ir tikai mājieni vai nevēlēšanās vai lūgumi kaut ko nedarīt

Esam pieauguši cilvēki, kāda tur aizliegšana.

Neons loti precizi aprakstija to, kadas ir musu attiecibas ar viru.
Aizliegsana nav ne mana, ne vira gara. Cilveki attiecibas nevar dzivot uz aizliegumiem, jo kas notiek,mkad tie tiek parkapti? Ir vardi-es tacu tev aizliedzu!!! Beeet mes neesam viens otram ne tevs, ne mate, lai audzinatu viens otru.
Ja otrs kko tik loti nesaprot un neizprot, ka kkas ir jaaizliedz, ir jamaina taktika ka tada. Vai nu tas ir jaizruna un janonak pie konkretas vienosanas vai jasamierinas (ja tas ir brivpratigi un iespejams), vai jaskiras. Bet citu istu variantu nav.
Ja viens aizliedz, tad jutas nenormali aizvainots,,ja tas tiek parkapts. Savukart, parkapejs vienmer reage-kada sakara tu man kko aizliedz-daru, ka gribu.

No manas puses, viņš neaiztiek sieviešu darbus un es nejaucos vīrieša lietās.
Ja domāts bija kas tieši tāds, kā viens pats nedrīkst pēc 20 00 vakarā iziet no mājas un apmeklēt ballītes man nepazīstamu sieviešu kompānijā, nē tādi aizliegumi mums nepastāv.
Gan es par sevi, gan man vīrs attiecībās jūtamies droši, mīlēti un cienīti, lai nerastos šādas dīvainas domas galvā.

vai nedariet kaut ko tādu, kas varētu pasliktināt attiecības?

Es nejaucos drauga attiecībās ar viņa draugiem.

vai nedariet kaut ko tādu, kas varētu pasliktināt attiecības?
Kaut vai nevest tās draudzenes uz mājām, jo jums ir bail, ka kāda nocels jums vīrieti?

Vairs nejaucos viņa attiecībās ar viņa labāko draudzeni.

Savas draudzenes vedu mājās, kad gribu un ir pat gadījies, ka viņš ar viņām tiekas tāpat, bez manas klātbūtnes. Par to nestresoju.

Vārdos neviens nevienam neko nav aizliedzis, bet mans vīrietis zina, ka ir lietas, ko es viņam nepiedotu - neuzticība un fiziska vardarbība. Un es zinu, ka viņš to pašu nepiedotu man. Manuprāt, tās ir elementāras, uz pāra savastarpējo cieņu balstītas lietas.

Neaizliedzu un man arī neko neaizliedz. Mēs esam labākie draugi un ļoti labi sadzīvojam.