Vai jūs piederējāt pie krutajiem skolas laikā?

mjā, bija mums klasē savs grupņiks. mana klase bija sadalījiusies grupiņās, sākot jau no pamatenes līdz videnei, pat ar dažām meitenēm no klases nekad nesveicinājos, jo man viņas galīgi nepatika un es vinām ar laikam ne:-)bet man tas nebija svarīgi, laikam jau es skaitījos nestilīgāka nekā viņas, jo es reāli no skolas pazinu tikai savus klasesbiedrus, bet viņas čiloja ar vecāko klašu puišiem. par nūģi es sevi tai laikā nesauktu, bet biju neitrāla un kad skolā bija kaut kādi baļļuki, tad es nekad uz tiem negāju ,likās, es nevienu puisi tāpat nepazīstu, (cik nu tur savus stulbos klases puišus) un mani gan jau neviens neaicinās dejot:-D. bet pelēkā pele es nekad neesmu bijusi, izcēlos labā nozīmē meiteņu vidū, tās ķipa populārās meitenes bija pelēcīgas un nekādas, bet mūždien bija puišu ielenkumā un viņas bija pīpmanes un dzērājas, jau sākot no septītās klases:-D bet mani nekad neviens puisis nekur neaicināja un neuzrunāja, tikai skatījās, jo es laikam skaitījos nestilīgo bariņā, bet nu nebija jau tik traki (l)

Pie kruto gala, jeb populārā skaitījos, kad mācījos 8.-9.klasē:-D

Nebiju, klasē biju tā labā, klusā meitene, kurai vienmēr bija mājasdarbi :D Bet tas galīgi nenozīmēja, ka nemācēju sevi aizstāvēt, izteikt savu viedokli utt., vienkārši īsti ne ar ko neizcēlos, taču nekad netiku apsmieta vai atstumta.

Un ksolā arī savs kabinets... Kur gan tas viss nez palicis... :D

Biju no "melnā metālistu un gotu " bara.
Tie nekad nav bijuši krutie. Bet gan baisie un intriģējošie :D
SMiekli nāk,atceroties tos laikus :)8-)

Jā, biju, man bija lielas ambīcijas un skaļa mute

Mūsu mazajā pamatskoliņā īsti nebija tāda dalījuma. Biju pati par sevi un draudzējos ar daudziem, biju tāda kā samierinātāja starp grupiņām, ja tādas izveidojās. Pamatā nekas nav mainījies, esmu arī tagad tāda pati. Tolaik paspēju gan labi mācīties, gan savu reizi patusēt.

Es biju visur :-D Draudzējos gan ar krutajiem, gan atstumtajiem, neapcēla ne vieni, ne otri mani. Respekts bija, jo vienmēr savu viedkoli varēju pateikt un mutes aiztaisīt, neskatoties uz to, ka finansiālajā ziņā nebiju no turīgo ģimeņu pārstāvjiem. Kopsummā bija jauki un tas bija tas laiks, kad bērniem vēl bija bišku citas vērtības, vēl nebija vērtēšanas pēc telefona krutuma vai tml, jo mobilie parādījās tikai tad, kad beidzu pamatskolu :-D Par ko man liels prieks - nebija sabojata bērnība.

Biju pati par sevi. Nebiju ne pie nūģiem, ne krutajiem.

Nē, ne sākumskolā, ne pamatskolā, ne vidusskolā neesmu bijusi krutā...līdz 5.klasei biju pelēkā pele, kuru ik pa laikam kāds kaitināja un apcēla, ja nebija slinkums :D vēlāk vairs nevienu neinteresēju un mani interesēja puiši, nevis tirliņi no manas klases (t) vidusskolā nebiju ne kruta, ne stilīga, bet uz klases fona biju cacīgāko topā :-P

Pirmajās klasēs draudzējos ar "krutajām", bet laikam tomēr man nebija ar viņām pa ceļam, pēc tam ar "ne krutajām", gluži par nūģiem gan negribētos mūs saukt. Bet vidusskolā jau bijām nobriedušāki un tad vairs nebija tādu iedalījumu. Visi bijām +/- draudzīgi.

Klases krutākie skaitījās kādi 5-6 čaļi, kas bija galīgi atsaldēti- nežēlīgi sita vājākos un tos, kas jaunāki (pat meitenes), uz skolotājiem lamājās tādiem vārdiem, kurus nekad ne pirms ne pēc neesmu dzirdējusi ne no viena. Tas bija tīrais arprāts! Un tā līdz 10. klasei.
Cik zinu, divi no tiem miruši no pārdozēšanas, cits nodzēries vai cietumā, vienam gan "paveicies"- apsargs Maksimā.

Pamatskolā biju nūģe un pelēkā pele, no manis pat nebija jēgas norakstīt. :D Pīpēt aiz stūra negāju, dēļ pareizās audzināšanas ar mani tajā laikā nebija diez ko interesanti. Vidusskolā bija vieglāk, bet, ņemot vērā manu traumatisko pieredzi agrāk, attiecības ar klases kolektīvu veidoju piesardzīgi.

Pamatskolā nebiju. Bet vidusskolā biju. :)
Krutie mums nebija tie,kas basto, dzerās utt...krutie bija tie, kas vienmēr bija centrā, kuri izvēlējās, nevis kurus izvēlējās. Skolas ballēs, kas vienmēr ir uz deju plača, nevis tie,kas sēž malā un gaida,kad uzaicinās. utt.

t.i., visi bija vairāk vai mazāk kā ģimene :)

Mācījos privātskolā. Tur nebija tādi krutie un nekrutie, jo klasēs bija pa 4-8 skolēni pārsvarā. Kopā pa visu skolu zem 120. Visi bija diezgan vienlīdzīgi.

Es neteikšu, ka es biju krutā skolā, ka visi mani zināja, bet es draudzējos ar vecākās klases skolēniem un klasē biju viena no līderēm, ja apsaukāja citus, es ielīdu pa vidu un nevienu vairs neapsaukāja.

Bet es atceros, kādā 2. klasītē, man Omīte uzdāvināja tādas sudraba spīdīgas ādas bikses, kļošenes, kas man bija nedaudz par lielu, bet es aiz mīlestības pret Omīti uzvliku tās bikses, pat likās, ka izskatās ok. Un tad starpbrīdī skrēju uz veikaliņu pirmajā stāvā, pēc bulciņām, un puiši no vidusskolas smējās par manām biksēm un izteica dzēlīgas piezīmes - Tu, ko, omei bikses nospēri??
Tagad smiekli nāk atceroties, bet tad tas gan bija aizvainojoši. Pieauguši puiši it kā, bet šitā mazai meitenei. :D
Tās bikses es vairs nekad mūžā nevilku. :D

Jā, piederēju, bet tas iedalījums bija līdz kādai 8. klasei. Pēc tam klase bija foršāka, nekādi iedalījumi vairs nebija. Mācījusies gan vienmēr esmu labi.

Gan pamatskolā, gan vidusskolā esmu bijusi neitrāla, ne pie krutajiem, ne apbižotajiem. Protams, visādi ir bijis, ir jau kāds arī apbižojis, bet nu nav bijis tā, ka esmu bijusi "upuris" un nūģis.

pamatskolas laiku mums bija ļoooooti forša klase, ļoti draudzīga savā starpā. Jā, reizēm daži tika apcelti, bet tas bija periodiski vairāk, citreiz centos arī tos aizstāvēt, kad jutu, ka iet pār strīpu. Kādi divi zēni laikam bija, kuri visu laiku tika apcelti, līdz pameta mūsu skolu, bet citādāk, visi pārējie, tiešām jutāmies ļoti labo savā starpā.
Atceros kā raudājām pēc 9.klases izlaiduma pasākumā, eh:'-(

Vidusskolā mainījās diezgan klases sastāvs, jo izvēlējāmies novirzienus. Tad jau biju daudz pieaugušāka un kaut kā attiecības klasē bija mazsvarīgākas. Bijas dažas nūģīkākas meitenes, bet pārsvarā arī visi bijām diezgan līdzvērtīgi.