Vai jūs piederējāt pie krutajiem skolas laikā?

nē, es domāju, ka nebiju šajā kategorijā.
pamatskolā varbūt pamanāmāka, bet vidusskolā jau bija vienkārši vienalga.

Mana pamatskola bija laukos. Vecāki bija (vēl ir) turīgi. Zinu, ka vecāki dažiem kūdīja pret mūsu ģimeni dēļ tā- skauda.

Ka tik ne kārtējā gatera vai saimniecības īpašnieki, kas uzskatīja, ka darbiniekiem var nemaksāt vai pašiem pēdējiem maksāt :-D
Cik zināmi tie kas nečakarē cilvekus, viņu ciena un neko nekūda :-D

es pāriešu krievu pusē, jo latvieši par mani ņirgājās skolā

Mana skolā tie krutie skaitījās tie, līdzīgi kā TalisQualis minēja, kuriem bija daudz draugu, kuri paši bija forši un komunikabli. Ar bagātību tur vispār īstenībā nebija nekāda sakara.

Nezinu. Skolā mēs vienmēr bijām sadalījušies, tā teikt pa grupiņām.
Kura bija stilīgāka grupiņa, to gan nezinu:D

galīgi nē lidz 9klasei man skola bija muuuurgs! izturēt nevarēju!!! tad aizgāu uz profeni tur bija viss super tad ar sapratu ka ir normali vienaudži uz pasaules. :)

No krutajiem nebiju, bet vienu brīdi grbējās būt ar viņiem, līdz nenāca apskaidrība. Man bija viena tuva draudzene vidusskolā, ar viņu arī izklaidējos. Laika gaitā no malas ļoti varēja redzēt, cik neveslīgas attiecības bija tiem cilvēkiem, ko uzskatījām par krējumu. Vieni vienīgi liekuļi...

Ka tik ne kārtējā gatera vai saimniecības īpašnieki, kas uzskatīja, ka darbiniekiem var nemaksāt vai pašiem pēdējiem maksāt

Saimniecība bija tad, kā arī tagad ir. Taču tajā laikā varēja vēl tikt galā pašu spēkiem, darbinieki nebija vajadzīgi, Iemesls bija tam, ka mamma un tētis smagi strādāja mežā, lai varētu atļauties nopirkt kādu tehniku, kā arī meklēja citas pelnīšanas iespējas. Privātmāja. Kaimiņiem- ģimenes galva atkarīga no alkohola, dzīvoklī dzīvoja. Ģimenes sievietei tas sāpīgi. Loģiski, ka sievietei sāpīgi, ka dažu simtu metru attālumā dzīvo kolēģis, kuram savā saimniecībā nav tik redzami uzplaukumi.
Maniem vecākiem vienmēr ir bijusi svarīga reputācija, jo ir zinājuši, ka būs vajadzīgi darbinieki, tādēļ pret visiem bijuši godīgi. Ja bijušas kādas atkāpes- vienmēr ir pārrunāts, sarunāts. Darba līgumi ir oficiāli! Tam ir liela nozīme.

Nē, biju pelēkā pele.

Biju pati par sevi, bet lieliski sapratos ar visiem.
Vispār krita uz nerviem, ja kolektīvi apsmēja vājākos.

Arī koledžā grupa bija sadalīta divās daļās - Latvieši un krievi. Lieliski sapratos abās, bija tuvi draugi gan latvieši gan krievi.

Skolā īsti nē, mums vispār nebija īsti tādu kruto meiteņu, čaļi daži bija, bet rajončikā biju gan jā :) Bet tuvāk kkur 9.klasei sāku tusēt ar "īstajiem cilvēkiem" :D

krutie, jeb populārie bērni bija tie, kuriem bija visvairāk paziņu, ar kuriem bija forši draudzēties. nevis obligāti bagāti, kauslīgi, riebīgi pret pārējiem.

+++
Man likās, ka par to bagātumu bija sarkasms no troļļu profiliem, bet laikam kādam tiešām tā iedalīja :D Bet vispār ja tā padomā, tad materiālajam stāvoklim toreiz tomēr bija nozīme, taču tik tādā ziņā, ka tad varēja vairāk nodarboties ar ārpusskolas izklaidēm, kas prasīja izmaksas :D Tādā veidā arī vairāk iepazinās ar skolas biedriem.

skaitījos zubre (jo zemākā atzīme 6, lol) un pareizā (jo nedzēru, nesmēķēju līdz 18 g.v.), bet kaut kā tusējos gan ar populārajiem, gan outsideriem. Pati sevi pieskaitīju pie alternatīvajiem outsideriem :D

Biju viduvējība, ja tā skatās - nebija dārgu drēbju, un tā - bet mēs bijām draudzīga klase - nebija tā nodalīts kurš krutais kurš nē.. Ar to laikam paveicās - visi draudzējās ar visiem. :)
Arodskolā gan bija tāds "kruto" bariņš, bet... Es laikam vispār jau bijau tam visam "pāri" un bija kaut kā ļoti vienalga. :)

Nebiju krutā, bet populāra gan biju (ja tā par sevi var teikt)

Biju outsider's :-D Ja man patika kāda mūzika, tad klausījos to, lai gan citiem likās galīgi nepareizi

Mācījos mazpilsētā - mūsu ģimene pelnīja diezgan labi, tāpēc braucām uz ārzemēm, kur pirku stilīgas drēbes, skolā visi ņirdza, jo tādas nebija redzējušas (līdz viņu miesta veikaliem tādas nonāca pēc diezgan ilga laika)

Un tā man iepatikās.. Tas, ka viņi smējās par visiem, kas izskatās savādāk, arī metālistiem uc ''melno'' stilu piekritējiem, bet es smējos par viņiem - par to, cik viņi ir atpalikuši un iegrožoti savos standartu rāmjos :-) Nokrāsoju salātzaļus matus, tas bija tik uzjautrinoši redzēt ažiotāžu no viņu puses :-D

Draudzējos tikai ar sev līdzīgajiem! :-D

Krutās skuķes mani neaiztika, LĪDZ es ap 9 klasi stipri notievēju, mainīju stilu, sāku krāsoties, skaisti un meitenīgi ģērbties - un mani pamanīja arī lielāko klašu čaļi :-D Krējuma meičas to nevarēja pieļaut, ka es, kaut kāds autsaiders, kā es vispār uzdrošinos būt tāda :-D Viņas tad nu kūdīja pret mani visas savas druškas, lai man izsaka riebīgus komentārus, kad eju garām :-D

PS. Tagad tā interesanti paskatīt FB bildes, kur ''krutie'' nonākuši.. Liela daļa turpat mazpilsētā nīkst. Citas nobarojušās, vēl dažas jau 18-20 gadus bēbjus sataisījušas ar kādu vietējo urālu vai tā laika skolas ''kruto'' čali, kurš tagad ir kārtīgs latvju bāleliņš ar lielu vēderu :-D Citas UK noliktavās un fabrikās rukā :-D


PPS man vispār liekas, ka tie, kuri skolā bija krutie un tie kuri bija ''zemākās klases'', pieaugušo dzīvē mainās lomām 8-)

No tiem laikiem man vismaz ir izveidojies raksturs un tagad tiešām pilnīgi vienalga, ko par mani domā vai saka kāds cits :-D

Drīzāk jau biju izsmieto kārtā. :-D
Jo mans viedoklis atšķīrās parasti no vairākuma , neintersēja man tie jēlie jociņi un cik kurš piektdienas vakarā ir izdzēris.Tagad kad uz ielas redzu tos tusētājus kauns pat pazīt ir:-D

No trešās klases līdz kādai 6. klasei pamatskolā ar mani pilnīgi neviens nerunāja. Visi par mani ņirgājās, pat velns zina par ko. Kad slimoju un ilgi nenācu uz skolu (drīzāk vairāk simulēju) tad klasē meitenes vienmēr skaļi tēloja savu sašutumu, kad sēdēju klasē. Kliedza, kad atnāca ubadze, lai gan es ģērbos tāpat kā visi tajos laikos... Nodirsa manus vecākus un masu. Viss pa pilnai programmai. Vienmēr mani bakstīja un raustīja.. Ļoti raudāju, ļoti... Negribēju vispār iet uz skolu un sestajā klasē bieži negāju.
Tad jau septītajā mani pieņēma. Lielākā nodirsēja kļuva par manu labāko draudzeni. Un tad sākās atkal. Viņai kā parādījās kāds puisis 9. klasē tā tam puisim iepatikos es. Un tā notika gandrīz ar visiem puišiem ar kuriem biju redzējusies. Tad sākās atkal nodiršana aiz muguras, bet man jau bija mugurkauls.
Vidusskolā gan visi mani pieņēma :)

Vienalga kā klasificējas "krutie",es pie tiem nepiederēju.

Pilnīgi noteikti nē. Es biju zubre un pelēkā pele.