Atceros, ka bērnībā kāpņu telpā tumsā vēlu vakarā bariņš saucām pīķa dāmu - sasēdāmies uz grīdas aplī, aizvērām acis un kaut ko skaitījām. Pēkšņi dzirdējām skaļu troksni blakus, visi pārbijušies. Atvērām acis, izrādījās, ka viens čalītis, kurš nepiedalījās mūsu rituālā, bija ienācis paskatīties kā mums iet :D
Bet vispār es arī esmu par bailīgu, lai kaut ko speciāli sauktu, pietiek jau, ka bērnībā šis tas spocīgs gadījies. Piemēram, 1x pamodos naktī, atvēru acis un redzu - manas istabas durvīs stāv ome. Jautāju viņai, kāpēc viņa tur stāv, atbildi nesaņēmu. Tad aizmigu. No rīta prasīju, kas par lietu, teica, ka visu nakti gulējusi un pie manas istabas durvīm nav bijusi. :-|