Tas izklausās interesanti, bet man mīziens, jo agrāk, kad biju pavisam maza es redzēju visādas dīvainības, kaut kādus rēgus un mošķus, toreiz bija nereāli bail, tagad vairs tāpat vien nekas tāds nav rādījies, es pat toreiz neko nesaucu, bet gulēt nevarēju un vienai bija bail pat iziet laukā pastaigāties, īpaši briesmīgi likās, kad naktī ieraudzīju mammu, likās, ka šī ar lukturīti nāk manā istabā, jo tāda zilgana gaisma, sāku saukt, prasīju, kādēļ nenāk klāt, piecēlos no gultas, pieskrēju klāt, apskāvu, tad ieraudzīju, ka viņai rokās mans rotaļu lācīts, prasīju, kāpēc mamma neko nesaka, pēkšņi viņa pazuda, es uzreiz skrēju uz citu istabu, izrādās mamma vēl virtuvē vakariņas ēd. Saprastu, ja es būtu gulējusi un it kā to nosapņojusi, bet es tikai tikko biju iekāpusi gultā, tā kā sapnis tas nevarēja būt. :-/