Atceros, ka bērnībā saucām gariņus, bet, lai nepaliek mājās saucām piem. šķūnī, garāžā...
Sarakstījām uz lapas burtus (alfabētu) un ciparus. Un iespraudām lapas vidū takā adatiņu ar diedziņu, nevis, lai turas, bet brīvi var kustēt...
Neatceros ko mēs tālāk darījām un kā saucām, bet bija tā, ka draudzene turēja to diedziņu un viņš reāli kustējās un pa burtiem veidoja vārdus, domāju - gan jau viņa pati velkt kā grib :D bet tad teicu, lai iedod man pamēģināt un, tiešām, tā adata pati riņķoja...
Nu, neko, tad likās fun, tagad gan nezinu vai varētu tādas lietas darīt :)