Es neatbalstu principa pēc, nevis tāpēc, ka man tie 4 EUR kaut ko ļoti nozīmētu (vai cik nu man tur sanāktu tie 0,5 %).
Pirmkārt, ir daudz situāciju, kuras ir ļoti strīdīgas un netaisnīgas, minēšu vien divas.
1) Piemēram, sieviete apprecas ar vīrieti, piedzimst bērniņš. Pēc gada vīrietis pamet sievieti un bērnu, neliekas vairs ne zinis, alimentus nemaksā, utt. Sieviete apprecas ar citu vīrieti, bet ar viņu bērnu viņai nav. Viņš audzina viņas mazuli kā savējo, bērniņš viņu uzskata par tēti. Adoptēt neadoptē, jo teorētiski jau bērnam ir cits tēvs. Tad kas sanāk - tas, kurš aizbēdzis un pametis sievu ar bērnu uz rokām, ir "tēvs' un nodokli nemaksā, bet tas, kurš audzina un ir blakus ikdienā, nodrošina finansiāli - maksā nodokli, jo ne savu, ne oficiāli adoptētu bērnu viņam nav?
2) Piemēram, mana tante. Viņa nav precējusies, savu bērnu viņai nav. Bija labākā draudzene, kurai bija trīs meitas. Viņa nomira, kad bērni vēl bija mazi. Bērnu tēvs diez ko lādzīgs nebija, dzēra un tā - faktiski, mana tante uzaudzināja visas trīs meitas, viņu bērni viņu sauc par omīti, jo principā tā viņa ir. Likuma priekšā viņai bērnu nav, nodoklis jāmaksā. Faktiski - trīs bērni, vairāki mazbērni! Atkal netaisnīgi.
Un cik daudz vēl šādu situāciju būtu? Nemaz nerunājot par to, ka man tīri principa pēc negribas maksāt par to, ka es līdz 24 gadu vecumam esmu pievērsusies studijām un darbam, nevis uzreiz pēc vidusskolas cepusi augšā bērnu. :D
52
