Sveikas! Šobrīd esmu apjukusi un vēlos dzirdēt viedokļus no malas.
Mana situācija īsumā:
Attiecībās ar puisi esmu 4 gadus, abiem 20. Pēdējo pusgadu dzīvojam kopā, pēdējos mēnešus viss tikai bruka un juka. Pirms dažām dienām beidzot izrunājāmies un viņš vēlas šķirties, jo jūtas jau kādu laiku ir pazudušas un viņš domā, ka mūsu attiecībās nekas vairs nevar mainīties, bet kā ar nazi nogriezt visu tomēr nevēlas, jo esmu tomēr viņa pirmā mīlestība un kaut ko viņš pret mani jutīšot vienmēr, kā arī nevēlas būt kretīns manās acīs, tāpēc izvākties uzreiz neliks, tikai mēneša beigās. Tā kā faktiski mēs jau izšķīrāmies. Bet jocīgākā daļa - kopš tās sarunas, mūsu attiecības ir tikai uzlabojušās - vairs neburkšķam viens uz otru kā agrāk, esam kļuvuši brīvāki, atklātāki, jautrāki, jaukāki un pat mīļāki, iejūtīgāki viens pret otru. Jāatzīst, ka vēl bija arī sekss... Ne reizi vien... Un, šķiet, daudz labāks, kā jebkad. :D
Vakar atkal saruna, jo viņš par to atkal ir daudz domājis un sajuties nedrošs par savu lēmumu. It kā skatoties uz mani un nesaprot, ko pats īsti vēlas. Pēc ilgiem laikiem komplimenti, ka es esmu tik skaista, seksīga u.c. (t) Bet tajā pašā laikā domā, ka viņa lēmums ir tas pareizais un ka laikam labāk būtu neatkāpties no tā... It kā ir izlēmis, bet nav pārliecināts.
Tad nu domāju - cik liela ir iespēja, ka viņš pārdomās? Jo pēdējās dienās esmu pārliecinājusies, ka manas jūtas pret viņu nav mainījušās - ļoti stipri mīlu viņu par spīti visam, kas piedzīvots (un nē, nav mani ne krāpis, ne sitis...), un viņš patiesībā ir reti labs cilvēks. Un izskatās, ka tās pārmaiņas attiecībās, pēc kurām mēs abi ilgojāmies, notiek tieši tagad, kad teorētiski esam it kā izšķīrušies. Katrā ziņā esmu cerību pilna un ar tendenci nepadoties, tomēr gribētos dzirdēt viedokli no malas. :)