Neveidojas attiecības

ar izskatu viss ok, jo kā jau minēju, ja kur arī sanāk saruna ar cilvēkiem, kas mani nepazīst, neviens netic, ka neesmu precējusies un nav attiecību.

Tur gan nevelcies. Pēc gadiem 40 tad varesi:D Ej dzīvē ar kadu draudzeni un viss būs. Est atvertaka un atceries, ka esam dzivi cilveki nevis ideāli.:)

Seit daleji var piekrist kubietei,jo simpatiskai un sakarigai sievietei ari preceti viriesi pievers uzmanibu.Es biju domajusi,kad autore uztraucas par attiecibu neveidosanos,nevis par viriesu uzmanibas trukumu jo pec teikuma,ka visi brinas ka esmu viena-ta to vareja saprast.

esi mēģinājusi iepazīties internetā?
Piedod, bet tavā vecumā un situācijā... tik daudz kas palaists garām :( Bet nu viss (gandrīz viss) vēl var būt priekšā, tik tu rīkojies, nevis gaidi!! Bioloģiskais pulkstenis taču tikšķ un laiks paskrien (to es vairāk par to, ka pēdējais pēdējais laiks kļūt par māti).
Bet vispār, mani izbrīna tas, ka esi atjēgusies tikai 35 gados! Man jau būtu "panika" un izmisums, ja būtu 28+ un es būtu bez bērniem un bez potenciālā bērna tēva blakus. Bet nu katram savs - citi var dzīvi nodzīvot bez alkām pēc bērniņiem. :)

nu 25-28 vecumā tad bija vairākas, kaut tik pāris mēnešu attiecības.
no 30 gadiem sāku tā teikt aktīvi baudīt dzīvi, uzradās sportiskas intereses hobiji, pasākumi.
par garlaicību nevarētu sūdzēties. brīvdienās mājās nesēžu. varbūt vnk vēl tā teikt iztrakojos pirms ģimenes dzīves, kad tādām lietām var nesanākt tik daudz laika, it sevišķi, ja vēl mazi bērni.

un jā, ģimeni un bērnus vēlos. nekad neesmu domājusi ka ne.
tai pat laikā piemērs- dažas klasesbeidrenes jau vidusskolā skaļi afišēja, ka viņām bērnu nekad nebūs un negribot precēties. un - apprecējās vienas no pirmajām klasē un ir arī bērni!

laikam jāpaliek pie tā, ka katram savs liktenis.

tracina, ka radi - mamma regulāri baksta par to, kad viņai būšot mazbērni. tas ir tik debīli, ko man tagad katram pretimnācējam jāmetas virsū?
tik traki arī vēl nejūtos.

zinu sievieti - mammas paziņu, kura arī simpātiska, izglītota, ap 38 gadiem tika i pie vīra , i bērna.

esmu neilgu laiku bijusi internetā iepazīšanās portālā un aizgājusi uz 2 randiņiem. tad arī sapratu, ka galīgi nebūs pa ceļam ar to otru, nav nekādu kopīgu interešu un sarunu tematu. pat ja īslaicīga sarakste likās ok, tad randiņā tomēr sapratu, ka ar datorspēļu atkarīgo nebūs pa ceļam, otrs puisis bija sakarīgāks, bet nu arī ar to viss beidzās, jo jūti, ka nebūs turpinājuma.

un es tiešām neesmu izvēlīga! vai arī esmu, ja svarīgs kritērijs otrai pusei ir lai būtu bez atkarībām un kaitīgiem ieradumiem- aktīvs smēkētājs, alko lietotājs, azartspēles.

ir jāsatiekas ar vismaz 30 (?) vīriešiem no i-neta, lai atrastu kādu "veiksmīgāko un labāko". (Bija kaut kāds tur pētījums, tiesa gan, neatceros precīzo skaitu - varbūt tur bija 20. Bet ne mazāk par 20.)
Mana draudzene, kurai 23 gadi un nav bijušas nopietnas, ģimeniskas attiecības, jau jūdzās nost un krīt depresijā, ka viņai JAU 23 gadi un nav bijis nopietns čalis. Viņa sarakstās i-netā, ballējas, iepazīstas, utt., bet nekas acīs krītošs tā arī nav parādījies. Bet nu viņai jau vēl nav ko stresot un depresijā krist, jo tie ir tikai 23 gadi. Vēl pāris gadus var šitā dauzīties apkārt un neveidot nopietnas attiecības..
Otra draudzene, 24 gadi, tagad ir viena. (pirms tam bijušas pirmās un vienīgās attiecības pāris gadu garumā. Nu jau 1,5 gadu ir viena. Ļoti pārdzīvo un arī sevi noraksta (vispār šito rakstot sāku domāt, ka man draudzenes neveiksminieces kaut kādas, kurām čaļu nav :D, lai gan tik traki jau vēl nav..), ka viņas jaunība paskrien, tuvāko pāris gadu laikā OBLIGĀTI ir jāizveido mīlošas attiecības, jātaisa augšā bērni, utt., jo laiks skrien uz neatgriešanos. Tā jau ir diemžēl.
Tagad izklausījos baigi negatīvā un garastāvokli bojājoša, piedod.. Labā ziņa, ka katrs ir citāds, katrs to visu uztver savādāk un labā ziņa, ka vienmēr ir iespēja. Iespēja pēc pusgada iepazīties ar superīgāko vīrieti, uztaisīt bērniņu, piedzemdēt un dzīvot laimīgi. Bet ir jācenšas un arī pašam kaut kas jādara.

ai, es te baigi gari rakstu bet...
pirms kādiem 4 gadiem iepazinos ar vienu krietni jaunāku puisi. mani aizrāva tas, ka viņam bija tik daudz hobiju, visādas aktivitātes un tad man likās, ka es varbūt esmu neinteresanta citiem, ka īsti nav nekādu hobiju. iedvesmojos no viņau n pēdējo gadu laikā mana dzīve ir mainījusies. un sportiskās aktivitātes tikai sagādā prieku. jūtos ļoti labi, iespējams tā šobrīd kompensēju tās neesošās attiecības. jo viss ir labi līdz brīdim, kad kāds par to tieši atgādina, citādi, dzīve tik aktīva, ka nav laika skumt par to, ka esmu viena.

laikam tomēr jāturpina pozitīvi noskaņoties un ticēt, ka viss notiek tad, kad tam jānotiek.
un kā saka, ja izmisīgi ko meklē, tad ne vienmēr var atrast. brīnumi notiek tad, kad tos vismazāk gaida.

:)

Labi būtu, ja vīrieša atrašana un bērna uztaisīšana nodrošinātu "dzīvošanu laimīgi" :)

Adele, neiespringsti, visdrīzāk viss būs. Visdrīzāk tas, ka tu ESI mainījusi dzīvi uz labaku, aktīvāku, laimīgāku pusi, arī palīdzēs tev uztrāpīt tam foršajam vīrietim.

kas kuram ir "dzīvošana laimīgi" - kādam tā ir ģimene ar bērniem (dzimtas turpinājumu) :) Un, protams, jābūt iekšēji laimīgam un apmierinātam ar saviem hobijiem, augumu, utt,, kas Adelei jau piemīt.

jā, par to dzīvošanu laimīgi piekrītu... ja palasa forumus, tad 100001 problema ir tām, kam ir attiecības un bērni. reti redz tādus topikus kā manējais par to, ka esmu viena :D

1. vecmeitu tomēŗ ir maz.
2. būt vecmeitai ir kauns, tāpēc to nereklamē. Tieši tik vienkārši.

reti redz tādus topikus kā manējais par to, ka esmu viena

Nope, ik pa laikam parādās tāda veida "ņaudēšana":-D

Nu reti parādās , maz jau kā teicu to vecmeitu. Bet tādu kā autore kas pat 35 gados nav attieciabs izbaudijusas ir ...ūnikums. Tāpēc arī tēmu nav. Feinas sieviets ir uz izķeršanu. :-D

man vienai draudzenei bija teorija par "otro dalījumu". Viņa teica, ka tie forsie vīriesi, kurus agri apprec (nu tā, ap 20-25 gados), tie ap 30-35 sāk sķirties, un atkal paradās brīvo vīriešu "tirgū". Un, attiecīgi, ja neesi paspējusi uz pirmo vīriešu sadalīšanu, var nogaidīt "otro dalījumu" un tikt pie forša vīrieša.

Labs! :) Vienīgi jāskatās, vai foršajam vīrietim nenāk līdzi komplektā arī bērns. Un tas tomēr nav pats labākais, esmu to izbaudījusi. Ka ir jārēķinās ar to, ka nebūsi vienmēr pirmajā vietā un vienmēr kaut kur būs arī bērna māte.

nepiekrītu kubietei par to vecmeitu.

kur ir kāds kritērijs, kam piemērot to statusu. tās, kurām līdz 30 nav ģimenes un bērnu? līdz 35? līdz 40?
katram savs!

agrāk varb'tu tā bija, ka visi precējās un radīja bērnus pēc videnes 18-20 gados.
mūsdienās tā sen vairs nav! pasaule ir mainījusies!

kur ir kāds kritērijs, kam piemērot to statusu. tās, kurām līdz 30 nav ģimenes un bērnu? līdz 35? līdz 40?

es pieļauju, ka viss kopā.. Vecmeita = sieviete, kurai nav nopietnu attiecību, nav bijis vīra, nav bijis ģimenes (tādas, kas ir vīrietis+sieviete, nevis sieviete + mamma, tētis), kā arī tas viss ir tad, kad sievietei reproduktīvais vecums ir jau otrajā pusē..

Tu vari nepiekrist, bet visur kur saskaros... aiz muguras tādas kā tu sauc par vecmeitām. Nu diemzēl. Ja darbā es kļūdos, saka ai tev jau tavējie laikam gulē neļāva. Ja tu kļūdisies, teiks atkal tā vecemeita :-P

Meitenes, jūs gan esat launas un galīgi nepalīdzat. Cilvēks prasa pēc padoma, bet jūs noliekat! Domājat, viņa jau tā nejūtas slikti?

Man ir mazliet pāri 30 gadiem un arī esmu viena. Nopietnas attiecības gan ir bijušas, bet tagad arī esmu viena un ne ar vienu nekas prātīgs neizveidojas.

es pieļauju, ka viss kopā.. Vecmeita = sieviete, kurai nav nopietnu attiecību, nav bijis vīra, nav bijis ģimenes (tādas, kas ir vīrietis+sieviete, nevis sieviete + mamma, tētis), kā arī tas viss ir tad, kad sievietei reproduktīvais vecums ir jau otrajā pusē..+

30 gados ja neesi preceta , nav bernu esi vecmeita. patīk tas vai ne. Ja esi pašpietiekama un ģīmeni vispar neplāno, tev būs pofig. Ja cepies kā tu...nu smiesies vēl trakāk aiz muguars par tevi.