No algas līdz algai

Magnolija, iedomājies, ir cilvēki, kuriem nav, ko iekrāt vai ielikt rezervēs. Simply as that. :D

Jo vairāk naudas, jo vairāk vēlmes un vajadzīgas, parasti ja ir kaut kāda palikusi nauda mēneša beigās notriecu to kaut kādās lietās, kuras stāv vajadzīgo lietu sarakstā. Krājkonts arī ir, bet tajā krājās bērna nauda ko skaita valsts, tā kā tā summa mēnesī ir smieklīga un bērnam jau sen ir nopirkts viss kas vajadzīgs, tad reizi gadā šo kontu iztukšoju, kad vasarā braucu uz kādu festivālu vai arī pirms Ziemassvētkiem kad visiem dāvanas jāpērk.

Jautājums tām, kas dzīvo bez iekrājumiem un rezervēm. Bail tā dzīvot nav ???

Daudziem cilvēkiem, manuprāt, nemaz nav iespējas kaut ko iekrāt.

Magnolija, iedomājies, ir cilvēki, kuriem nav, ko iekrāt vai ielikt rezervēs. Simply as that.

Apple_pie +++

Man nav iekrājumu. Slikti, bet joprojām neesmu saņēmusies sākt kaut ko krāt. Notriecu visu līdz pēdējam.

Vienmēr kontā ir lieka nauda, ja nav, tas mani sāk uztraukt.

Magnolija, iedomājies, ir cilvēki, kuriem nav, ko iekrāt vai ielikt rezervēs. Simply as that.

Un man šķiet, ka Tev ir kaut kāds baigais satraukums par naudu-diskusijas par meiteņu algu, par vīrieša algu, par iekrājumiem.

Nav bail, jo manā dzīvē vienmēr ir bijis tā, ka viss nokārtojas ļoti veiksmīgi, ja nu gadījumā kas neparedzēts notiek. |-) Pašreizējais darbs ir stabils un par to es tiešām neuztraucos. Par to, ka varētu arī netērēt, iedomājos gan bieži, bet kaut kā nesanāk. Tāpat atrodas lietas, ko gribu iegādāties, ko izdarīt, utt.

Jā, protams, daudziem nav ko iekrāt, bet ir arī tādi cilvēki, kas vienkārši visu notriec. Pati tā darīju ilgu laiku, līdz attapos, ka tālāk tā dzīvot nevar un sāku iekrāt. Vispār tas arī jautājums par prioritātēm.

Nedzīvoju no algas līdz algai! Ir pat iekrāts nebaltām dienām.

Liela nozīme ir algai. Ja strādātu Latvijā, nekad nevarētu veidot tādus uzkrājumus kā ārzemēs. Bet nu arī man pirmajā darbā bija tā, ka iekrāt neko nevarēju. Pirmais darbs - pirmā pašas nauda, triecu pa labi un pa kreisi... bet nu ar laiku gan alga auga, gan prāts nāca mājās sākt veidot iekrājumus.

Mums ir cūciņā nauda, bet tas ir nevis kā iekrājums, bet vnk, lai nopirktu, ko lielāku.
Iekrājumus nevajag - darbs stabils, dzīvoklis savs, ir vecāki, ja nu kas, māsas un brāļi... Ja nu kas, būs kas palīdzēs, bet nu jā, ptu, ptu, ptu...

Varu ieteikt labu veidu kā vismaz kaut ko iekrāt tām, kas to nemāk. Es arī kādreiz nemācēju. Sāku ar to, ka sāku krāt 2 eiro monētas. Kā man kaut kur izdod 2 eiro, lieku atsevišķi makā un majās pārberu krājkasē. Ikdienā to galīgi nejūt, bet iekrājas samērā normāla summiņa. Ok, tūkstošus tā nesakrāsi, bet sākumam, lai iemācītos krāt, man ļoti labi iedarbojās.

Zakji, bet, ja skaidru naudu nelieto? :D

Varu ieteikt labu veidu kā vismaz kaut ko iekrāt tām, kas to nemāk. Es arī kādreiz nemācēju. Sāku ar to, ka sāku krāt 2 eiro monētas. Kā man kaut kur izdod 2 eiro, lieku atsevišķi makā un majās pārberu krājkasē. Ikdienā to galīgi nejūt, bet iekrājas samērā normāla summiņa. Ok, tūkstošus tā nesakrāsi, bet sākumam, lai iemācītos krāt, man ļoti labi iedarbojās.

+

Kery - nu tad jāsāk lietot, jo arī tas palīdz ietaupīt. To jau visur sludina, ka ar karti nauda tērējas vairāk, jo nejūt to tērēšanu...

Mēs ar vīru nepīpējam, bet esam iedomājušies, ka pīpējam - pīpju naudu noņemam un ieliekam krājkasē un tad piemetam, kad paliek kaut kas no veikala un tā... :D

Es nesaprotu to mūžīgo maksāšanu ar karti, es tā vispār nejūtu naudu. Un tik muļķīgi liekas vienmēr maksāt pat mazus pirkumus pa 2-3eur ar karti :D

Jā, mums ir rezerve gan krājkontā, gan cūciņā. :-)

Karti lietoju kopš nopirku maku, kuru nevar aiztaisīt, ja pilns ar sīceni. :D nesen nopirku jaunu, bet tur tāpat maz vietas. :D