Ludzuu padomu

Tad tiešām ir dauzoņa, ja puzlītes paklāju izārda. Sāc ar to, ka iemāci tā nedarīt.

Kadas sausmas. Lielie eksperti , kam bernu nav. Tas ir normali , ka berns tas puzles jauc un pec tam var kopa ar mammu likt atpakal. Vel no sadam puzlem var kubikus taisit un vel ko un lai to daritu,tas ir jaizjauc.

Es tava vieta to tanti ignoretu, varbut paskaidrotu kas ir berns un , ka tas nav pukopods,kurs staves , kur to noliks. Ja turpina dauzities, sac sudzeties ari tu. Ir tadi cilveki , kuriem viss nepatik. Nedauzisies tavs berns, vinai trauces skana no dusas,tv. Ignore un viss.
Cik vecs berns ?

Man arii kaiminjos savulaik dziivoja viena daamiite, kas uzskatiija, ka vinjas beerns ir taads afigennais dievs, ka vinja deelj var absoluuti necieniit citus cilveekus. Visa maaja vinju necieta, labi, ka peec laika izvaacaas. Tagad dziivo gjimene arii ar maziem beerniem, bet troksni netaisa.

gan jau, ka neviss dēls ir dievs, bet gan viņas mājās ir templis :D

Man arī kaimiņi sūdzējās, laikā, kad mazais rāpoja, man bebis tā nesās uz priekšu, ka lejā tiem esot lampa līgojusies. Tur viens čalītis nāca un aizrādīja, bet viņa vecākiem viss bija ok. Tas tā, bet par puzles paklājiņu, man arī mazais viņu jauc ārā, neuzskatu, ka tapēc bērns ir kautkāds mežonis, kā te sākuma komentāros meitenes minēja.

Es lieliski saprotu visas puses. Mammas dzvoklī, virs mums, dzīvoja ģiemenīte. Sieviete ar bērnu, viņas mamma un tētis. Bērns jau no rāpošanas uzsākšanas bija spējīgs sagādāt tāāāādu troksni, ka likās NBS parāde no Krastmalas pārvākusies uz mūsmājas trešo stāvu. Savukārt, zem mums dzīvoja vientuļa tante no kuras pašas bērni un mazbērni atteikušies. Būdama trīsbērnu ģimene mēs pret troksni virs savas galvas izturējāmies ar pietāti. Nekad nesūdzējāmies, lai gan tiešām reizēm bija neizturami. Savukārt, apakšējā kaimiņiene mēdza uznākt lamāties arī par to, ka pārāk skaļi klepo naktīs. Itkā tas būtu kas tāds ko iespējams kontrolēt. :D

Ko varu ieteikt? Neko. Bērns ir bērns. Ja Tu kā māte apzinies, ka esi darījusi visu, lai mazinātu viņa hiperaktivitāti, bet nekas nemainās - tad neko. Ej, parunā ar kaimiņieni. Varbūt, viņa vienkārsi ir vientuļa un viņai gribas parunāties, tādēļ nāk lamāties. Un nemaz nesmejies, tā dzīvē notiek. Varbūt, piedāvā viņai kādu lieku reizi atnākt līdzi ar jums pastaigā, aiznes viņai kādu reizi kafiju ar šokolādi, piedāvā palīdzēt atnest ko no tirgus vai veikala, kad dodies tajā virzienā. Centies uzlabot attiecības ar šo cilvēku, jo viņai ir jāsaprot, ka bērns ir bērns; tev ir jāsaprot, ka, lai kāds respektētu Tavu bērnu, Tev ir jāsniedz pretī kāds cieņas un pateicības apliecinājums.

Man augsha dzivo mazs berns. Te visas gridas no marmora,mate augsa vel diena vismaz 2 h pa maju staiga augstpapedenes,Berns meta kkadas metala bumbinas,kad nokrit uz zemes,pilnigi gulta stavus piecelos. Njaud un raud.besi man tie sikie,nu ko lai padara :D

Ja māte teiktu, ka bērns jauc ārā puzlītes paklāju, izklausītos OK. Autore pati uzrakstīja, ka bērns to izārda, tas vairāk izklausās pēc mežonisma. :-D