Tikko no Irijas

Un, ko tu ar šo tekstu domā panākt?

Nesen lidoju ar vienu britu, kurš bija ieradies Rīgā darba darīšanās. Kad jautāju kā viņam šeit paticis, cilvēki, arhitektūra, domāju, ka būs jākaunās. Viņš bija tik priecīgs! Teica, ka cilvēki tik laipni, daudzi runā angliski. Varbūt, ka visiem nemaz neliekas, ka šeit ir tik slikts.
Es cenšos visur iet ar pozitīvu attieksmi un gandrīz vienmēr saņemu tādu pretī.

Zinu, ka Anglijā un Īrijā ir laipni cilvēki, nespēju sagaidīt to mirkli, kad beidzot tur sākšu dzīvot.
Godīgi sakot, man ir pretīgi Latvijā kādam atvainoties, jo cilvēki to nemaz nepieņem.

Tajaa pasha laika UK dazhreiz ta laipniiba skjiet paaraak uzspeleta:-/
Bet nu man laikam labaak patiik parlieku liela laipniiba nekaa vienaldziiba vai rupjiiba.

Nu nezinu. Varbūt problēma uztverē? Mani vienmēr palaiž pa priekšu un pūcīgas kasieres arī nav gaidījušas (nu vismaz tā nav normāla parādība). Ja pati esi atvērta un ar smaidu sejā, tad arī cilvēki būs pretimnākoši.

latvieši briesmīgi, nelaipni, rupji, jākaunās. fuifui, kauns par tautiešiem. īrijā forši.

mums tagad pieskaitīt sevi pie tiem, par kuriem jākaunās? vai kopīgi apspriest, kas riebjās savā zemē? vai priecāties par to, cik ārzemēs* visur viss labi un cilvēki forši? citreiz grūti saprast cilvēki troļļo vai vienkārši rada tēmas savas aprobežotības vārdā.

*visur, kur nav Latvija, kur ekonomiskā situācija ir labāka kā LV, un cilvēki smaida.

Vācies atpakaļ uz savu Īriju. Besii tādas . Pat ārzemniekiem te tīri, skaisti, garšīgi un laipni liekas.Vienmer cevrīgā ta visi saka, te vienai redzs slikti. VĀCIES PROM...

Par negatīvismu rakstīt ar negatīvismu.. o, jā :D
Latviešiem ir citādāka mentalitāte un pieklājības normas, tas tā kā sen jau zināms. Labāk nečakarē sev prātu, cenšoties atrisināt neatrisināmas lietas, bet pati tver to visu vieglāk!

tver vieglak lasoties prom. Tādas te nav vajadzīgas. uz iriju pēc sēnem marš

Nu...Kā sauc, tā atskan.

Es pret cilvēkiem šeit izturos laipni, pieklājīgi, bez nicinājuma, pārākuma sajūtas, netaisu no sevis nezin ko. Un zini, pārdevējas pret mani izturas normāli, virsū neviens neskrien un vīrieši pa durvīm palaiž vienmēr. Ir pat gadījies, ka svešs vīrietis pagalmā piedāvājas apskatīties, kas mašīnai vainas, ka nevar iedarbināt.

Ja ir problēmas ar apkārtējo attieksmi, iemeslu ieteiktu pameklēt sevī.

Nu nav jau nav taa,ka ja tu Latvija laipni,tad pret tevi ari laipni,ja kadu laiku padzivo citaa valstii,kur mentalitate atshiras un tad atbraukt uz Latviju,tad var gan just atskjiriibu ;-)

Nu man, goda vārds, nekad nav gadījies tā, ka eju ar smaidu, pozitīvu, atvērtu attieksmi un kāds pret mani izturētos rupji.

Nav jau ari taa,ka citas zemes cilveki 100% ir pozitiivi,gadas ari ne tik jauki,bet Latvija,noteikti,tas ir biezhaak.

Nu meitenes, tggad visām bija jāpiekrīt cik Latvijā ir slikti, bet citur tik labi!

It īpaši dievīģi ir Itālijā vai ASV tai galā kur emanuelle, jo parājē amerika dzivojot pēc citiem likumiem:D

Man šķiet, ka nostrādā arī tas, ka pret ciemiņiem, tas ir citu valstu pārstāvjiem, izturamies kaut kā laipnāk, pozitīvāk, nekā pret vietējiem, pieņemu, ka kaut kas līdzīgs varētu būt arī ārzemēs, protams, ne jau visos gadījumos.

Jāņem vērā arī mentalitāte, mēs esam tādi, kādi esam. Un tiem, kas sūdzas par attieksmi šeit, ieteiktu pārdomāt, vai jūs paši esot Latvijā esat tik laipni un pieklājīgi? Vai arī tā labā puse tiek izpausta tikai atrodoties Īrijā un Anglijā? Tiešām arī šeit visiem atvainojaties un smaidat? Vai arī kādam ko uzrūcat un tad gaidat nez kādu attieksmi?

Vēlējos jau oponēt autorei par to,ka šeit nav nemaz tik slikti,bet,palasot komentārus,sava daļa taisnības tomēr tekstā ir. Zobošanās un inde iet uz urrā. Gan jau arī es tagad tikšu pie savas devas negatīvisma. Žēl,ka tā.

Man blakus veikala pardevejas pat citkart uz 50 vai 100 euro uz parada dod.. nu mazums kas. Un visi pret mani visur laipni, pat parunājas. Bet laikam tas mans bārmena talants izaicinat visus uz sarunu un sirdi kratīt. Visi visur smaida. Nav brīnums ka daia jāmūk uz īriju bija... jo te jau pat darbu laikam neviens nedeva :-D

Tēmas autorei ne vienīgajai laba pieredze pēc atgriešanās.

Atceros, kā pirmo reizi pēc 2 gadu dzīves UK atbraucu uz Latviju. Jau lidmašīnā viena pusmūža latviete izdomāja, ka grib sēdēt manā vietā (pie loga), kad es atnācu man tas tika pasniegts kā fakts, ka tur viņa sēdēs un es lai sēžu viņas vietā.
Latvijā izdomāju, ka iešu uz autoostu un braukšu ar autobusu mājās. Aizgāju. Stāvu rindā. Viena sieviete ieskrien priekšā. Labi, neko nesaku, viņa arī tāda pavecāka, nostājos blakus rindā, kur tagad mazāk cilvēku. Pēkšņi vēl kāds ielien priekšā. UN TAD VĒL VIENA SIEVIETE. Biju patīkami pārsteigta, bet pēc laika iemācījos, ka Latvijā rindā jāstāv tā, lai deguns duras priekšējam pakausī, citādi tiksi pilnīgi ignorēts, un neviens pat nepajautās, vai tu tai rindā stāvi, ja nav pārliecināts. Tad aizgāju līdz autobusiem. Šoferis ne ''labdien,'' ne ''lūdzu,'' tikai izkliedza pavēles (katrs biļetē uzrakstītajā vietā, ar bagāžu gaidiet), turklāt krieviski, un aizgāja.

Tad aizbraucu uz savu nostūri un ar Latvijas reālijām vairs kādu laiku nesaskāros.

Vienīgi, kad bija jālido atpakaļ, es aizmirsu par bagāžas apdrošināšanu, kas lidostā jāsamaksā un čeks jānoskenē. Es mēģināju skenēt biļeti. Rezultātā paaugstinātā tonī un kaut kāda velna pēc angļu valodā, lai gan es visu laiku latviski atbildēju, tā sieviete, kas tur strādā, man visu ''paskaidroja.''

Veikalos, protams, paveicas ja tev pasaka labdien vai uz redzēšanos, bet manā galā tā ir vienmēr bijis, tas mani nepārsteidza.

Teokrātija.
Par to rindu sasmējos, bet tas nav tikai Latvijā :D
Vispār man jau škiet, kad bieži cilvēki sastop kaut ko negatīvu un tad to vienu lietu maļ gadiem. Stāstot, kad visā Latvijā ir slikti!
Jā katram kādi stāsti, bet ne jau katru dienu par vietu rindā jācīnās :)