Bet vispār jau katram "raudamais" ir kaut kas cits. Piemēram, es raudu filmās, kur varu savas emocijas un jūtas pielīdzināt galvenajam varonim. Raudu, ja es saprotu viņu un iedomājos, ka ar katru, kam kaut kas ir svarīgs, kas mīl, kas pārdzīvo, tas, kas notiek filmā, var notikt realitātē.
Piemēram, es raudāju, kad skatījos "A Walk To Remember", jo saprotu, ko nozīmē mīlēt kādu un cik šausmīgi būtu zaudēt. Savukārt draudzenes 13 gadīgā māsa it nemaz neraudāja un nepārdzīvoja, jo nesaprata par ko tik ļoti jāpārdzīvo.