Laba grāmata, iesakiet!

Ak, kā man pietrūkst mans grāmatu plaukts!!! Es piekrītu par to īpašo sajūtu.. Man grāmatas ir kā sava atmiņu kartotēta, ļoti patīk pārlasīt kādu noteiktā dzīves posmā lasītu grāmatu un atcerēties tā laika emocija

Man tiesi taapat:-)

Pati gan lasu par slepkavībām un detektīviem, varu ieteikt Kamillas Lekbergas grāmatas,es teiktu ka viņas grāmatas ir izcilas

Pati gan lasu par slepkavībām un detektīviem

Te es varu teikt,ka loti patiik saada veida filmas!

Uii, dažreiz tiešām vērts ienākt cosmo.. Ikdienā, dzīvojot šaurā cilvēku lokā, noteikti daudz retāk izdodas sastapties ar tik jancīgiem uzskatiem, kādus šeit lasu:-P Nezinu nevienu cilvēku, kas grāmatas pirktu tāpat kā to dara sievietes šopaholisma lēkmju uzplūdos, pērkot kaudzēm kurpes un kleitas, tā arī ne reizi nerodot tām pielietojumu. Es uzskatu, ka grāmatplaukts vistiešākajā veidā atspoguļo mājas īpašnieka personību un intereses. Neredzu nevienu iemeslu, kāpēc man mājās lai būtu grāmatas, piemēram, par mezglošanu, ezotēriku, traktora virsbūvi, meliorācijas īpatnībām vai betonēšanas pamatiem, ja es par to neinteresējos. Pirkt pirkšanas pēc taču varētu, vai ne?:-DTad jau cilvēkiem, kuriem ir aizraušanās ar vīnu un mājās ir vīna skapis ar daudzveidīgu vīna pudeļu klāstu, tad tas ir nevis tāpēc ka viņiem ir noteikta gaume - patīk noteiktu vīnogu šķirņu, vīndarītavu vīni etc., bet tāpēc ka patīk krāt pudeles:-D Štrunts par saturu - ka tik lielāka pudeļu kaudze sakrāta...

Turklāt esmu secinājusi - ja ir kāda aizraušanās, tad kļūda ir dāvināt otram kaut ko saistītu ar tavām interesēm, nepārzinot otra gaumi... Tad tiešām var iznākt dāvināšana formas, ne satura pēc. Man, piemēram, nevisai nepatīk, ka man dāvina grāmatas, kaut mājās ir iespaidīgs grāmatplaukts(s) ...jo ir bijuši gadījumi, kad dāvināto grāmatu atdodu tālāk, jo manā kolekcijā tā neiederas, un es to noteikti nelasīšu. ...Un tad man ir žēl dāvinātāja un viņa iztērētās naudas(t)

Nezinu nevienu cilvēku, kas grāmatas pirktu tāpat kā to dara sievietes šopaholisma lēkmju uzplūdos, pērkot kaudzēm kurpes un kleitas, tā arī ne reizi nerodot tām pielietojumu.

Tad iepazīsties ar mani :) Es gan so paradumu censos izskaust, bet nu, ja redzu lētu, bet labu gramatu - pērku. Un nelasu (lasu Kindle, jo ērtāk).

...nepērku par meliorāciju, bet par tēmām, kas mani teorētiski interesē - arī šopaholiķes nepērk maksķernieku zābakus, bet apavus, kurus teorētiski varētu gribēt valkāt.

KakiiteBum -

Lorēna Olivera ''Delīrijs'', ''Pandēmija'', ''Pirms es krītu''

Vai tad 3.daļa nav Rekviēms? Kas ir tā Pirms es krītu?
Lūdzu apgaismo mani!

Paldies jau iepriekš! :)

Šeit jau pāris reizes tika pieminēta mana visu laiku mīļākā grāmata - Dziļuma "Sapēstā krūze" (l) Vispār man ļoti žēl, ka grāmatu lasīšana tagad mazliet atlikta malā, jo tik daudz obligātās literatūras studiju ievaros, ka citām grāmatās pieķerties pietrūkst laika (t)

Par to grāmatplauktu - sliecos piekrist Nikolīnei, ar piebildi, ka man vērtīga šķiet klasika, gan mūsu pašu, gan pasaules. Tādus vienas nedēļas romānus ņemu bibliotēkā, jo izlasu, baudu un aizmirstu, bet klasika ir tā, kas paliek .. liela daļa mantota no vecvecākiem, viņiem bija miiiilzīgs grāmatu plaukts :)

Man taa Oliveras Pirms es kriitu bija absoluuta vilshanaas. Es to sajaucu ar kaadas citas vinas graamatas slavinoshu anotaaciju un pakeeru sho! Nu, galiigi nebija interesanti lasiit par ASV tiinu ikdienu.:-/

Attiecībā uz grāmatu iegūšanu: ir tādas, ko ņemu no bibliotēkas, tādas, kas pirktas un tādas, kas vēl citādi iegūtas.
Attiecībā uz mājas bibliotēkām - katram savs. Man grāmatu pirkšana vai turēšana plauktos neliekas bezjēdzīga.
Man patīk, ka manā plauktā ir grāmatas, kas man ir patikušas. Patīk reizēm cilāt, paskatīties kādi citāti pasvītroti. Ir tādas, ko pārlasu un domāju, ka pārlasīšu vēl pēc gadiem, atkal atklājot kaut ko jaunu. Protams, ir arī tādas, ko nepārlasīšu. Katrā ziņā, nākošajā dzīvesvietā vēlos sev milzīgu plauktu, kur visas grāmatas sašķirot un salikt.
Lai gan tagad man ir kindle, tādā veidā grāmatas lasu reti - vienkārši nepatīk lasīt tā. Tā lasu tikai kkur braucot un no neta novilktās grāmatas.

Man patika šī. Tāda dīvaina, bet vienmēr gribas pārlasīt.
Nav neko bieza, ātri lasās.

"no neta novilktās grāmatas" ir ta kategorija, kuru lasu visbiezāk. Man gramatu ziņā ir specifiska gaume (nevis ekstrēmi laba vai elitara vai vēl kāda, vienkārši specifiska), un gramatveikalos un bibliotēkās mani maz kas interesē Rīgā. Tad jau biezak paveicas lietoto gramatu bodēs.

Vējiem līdzi
http://www.ibook.lv/uimg/96b9e209-510a-4f64-b591-fc05f394c447.jpg
Uzdāvini jaunu dienu
http://www.ibook.lv/uimg/fafb230e-95b5-4943-b6cb-2ab2e4b95eaa.jpg

Apraksts manis pievienotajai grāmatai

"Noras Ikstenas nelielā romāna "Dzīves svinēšana" lasīšana visupirms ir estētisks pārdzīvojums. Rakstniece ir salīdzinoši jauna, dzimusi 1969. gadā, bet viņai noteikti ir sena dvēsele. Katrā ziņā viņas mākslinieciskais devums ir ļoti pilnīgs un domas pilnas brieduma. (..)
Nosaukums "Dzīves svinēšana" liktu gaidīt dzīves apliecinošu dzīves attēlojumu – lai arī varbūt minorā – bet romāna noskaņa ir nopietna, smeldzīga – dīvaini nereāla un skaisti vieda. (..)
Grāmatas sākumā Eleonora ir tikko mirusi, un saskaņā ar viņas vēlēšanos tiek ielūgti septiņi meitai nepazīstami cilvēki. Pēc bērēm mazā svīta sapulcējas Eleonoras mājā, un nakts gaitā katrs no viesiem stāsta par savu saistību un saitēm ar mirušo. Stāsti ir līdzīgi sapņiem, pārdabiski – jā, rodas vēlēšanās tos saukt par romantiskiem, jo gan teksta tonis un izsmalcinātā un perfektā kompozīcija liek domāt par Karenu Bliksenu. (..)

Es ieteiktu šīs, man pašai ļoti mīļas grāmatas:

Jurga Ivanauskaite - Ragana un lietus


Elīsabeta Rinella - Sniegotā zeme


Alesandro Bariko - Okeāns jūra


Treisija Ševaljē - Meitene ar pērļu auskaru

Enijas Bize.

Man patika šī -
Mans draugs Bonijs, Atmiņas par Ērihu Mariju Remarku



Arī patīkami bija lasīt grāmatu par Margariti Stārasti,par viņas dzīvi no pašas bērnības.

Es ļoti silti varu ieteikt Velbeka "Platformu". Mūsdienu stereotipi par tautām, kultūratšķirības, cilvēka nespēja atrast īstu laimi, pasaules problēmas un tas viss tādā eksistenciālismam līdzīgā izteiksmē uzrakstīts. Un tad varonis laimi atrod... Vērtīga grāmata daudzejādā ziņā, noteikti paplašina redzesloku. Grāmata liek iemīlēt varoņus, kaut to, ar ko tie nodarbojas, neatbalstu. Skandaloza rakstnieka spilgtākais darbs

Mani loti ieintereseeja Noras Ikstenas "Dziives Svineesana".Buus jaapaluudz saveejiem,lai atsuuta!

Tiko izlasiiju manupraat loti labu graamatu,,Geisas atminas,, Par geisu dziivesveidu 20gs saakumaa-viduu.Man loti patika.(l)
Bet antitopaa varu mineet Kinga,,Roze erksku puke,, Pilniigs slims samurgojums,beigaas jau lasiiju pa diognaali.