Kā nebūt tik materiālistiskai?

Ceru, ka Tu, uzstādot šādas prasības un jūtoties slikti, ja tās netiek īstenotas, esi vismaz tik pat materiāli nodrošināta, kā puisis. Pretējā gadījumā tāda lēkšana augstāk vien sanāk :)

Es atkal priecātos, ka puisis cenšas ieekanomēt un nemētā naudu pa labi, pa kreisi, pat ja to var atļauties, īpaši jau tajā stāvvietas gadījumā :)

ieekanomēt ieekonomēt

Pati vismaz strādā un pelni?

Jā, protams, ka pati strādāju un pelnu

No kādas ģimenes tu nāc? Varbūt tur ir meklējams izskaidrojums, kāpēc tev tas materiālais aspekts šķiet tik ļoti būtisks?

Man ir taapat, bet neredzu tur neko sliktu. Kam man vajaga viirieti, kurs nevar atljauties to pashu ko es. Lai cik sieviete pelniitu, viirietim jaabuut veel augstaak, lai varetu pildiit visas iegribas un liktu justies kaa princesei.

par "pildīt visas iegribas" un "liktu justies ka princesei" nepiekrītu, bet nu, jāsaka, ka tas, ka vīrietis spēj sevi materiali labi nodrošināt IR būtisks faktors (te jāsaka, ka mani interesē vīŗiesi vecuma grupā virs 30, studentiem vēl vajag dot paris gadus "izsisties" dzīvē)

piektīru 57days, tas noteikti ir kaut kāds pagātnes moments, ka tik ļoti uz to koncentrējies.

Kam man vajaga viirieti, kurs nevar atljauties to pashu ko es.

tā nav tikai atļaušanās - es arī tagad, kad varētu maksāt stāvietas 100x, meklēju bezmaksas stāvietas, un to dara ļoooti daudzi. Tāpat arī ar ēšanu-nezinu nevienu, kurš ikdienā ēstu dārgos restorānos, un vai tas ir vajadzīgs?

Man ir līdzīgi, laikam arī esmu materiāliste :D Nu neko, esmu pieradusi pie konkrēta komforta līmeņa un neuzskatu, ka man vajadzētu no tā atteikties, jo pārāk daudz esmu strādājusi un darījusi visu, lai līdz tam izaugtu, ir bijuši arī smagie laiki. Vajadzības gadījumā lieliski pati sev varētu nodrošināt visu arī bez vīrieša. Bet nu jā, vīrs mani arī ir nedaudz izlutinājis, kā materiāli, tā emocionāli.

Izlasīju cītīgāk, bezmaksas stāvvietu gan mēs ar vīru vienmēr meklējam tomēr, pirms apstājamies maksas stāvvietās :D Bet tomēr tā ir ikdiena. Ja tas ir randiņš, tad man arī gribētos, lai pieved tuvāk klāt, kaut gan no otras puses arī pastaiga nenāk par ļaunu, un var pietiekoši labi satuvināt divus cilvēkus. Bet kopumā tas ir tikai normāli, ja vēlies aiziet uz kādu foršu vietu randiņa laikā, ja ikdienā neapmeklē lētās ēstuves.

Neredzu tur neko nosodāmu, ja vien sieviete pati spēj turēt latiņu. Es pat nedomāju pelnīšanu, bet gan izskatu, spēju ieinteresēt un valdzināt vīrieti.

Man vīrietis nepilda naudas maisa funkciju, savas iegribas apmierinu pati, ja kautko nevaru atļauties un man ļoti gribas, es palūdzu, lai viņš nopērk. Visu maksājam uz pusēm un uzskatu, ka tas ir pilnigi normali.

Man patīk, ka māk taupīt.

man nešķiet, ka tā ir tik briesmīga īpašība, lai to vajadzētu mainīt.
dabiskas dziņas un mūsdienu normas sāk iet pretstatā. ja kādreiz bija normāli vīrietī meklēt ģimenes nodrošinājumu un aizsardzību, tad tagad šīs dziņas sievieti padara par seklu un mantkārīgu, bet tas ir pilnīgi dabiski. pat nemeklējot kādu ar ko veidot ģimeni, pretējā dzimumā piesaistīs attiecīgās kvalitātes.

es laikam arii esmu pieradusi pie koforta.

Bet kad runa ir par staavietaam mes parasti tomer novietojam mashinu vinja darba stavietaa lai arii 3 min japaiet ar kaajaam lai tiktu uz iepirkumu centru kur parasti ejam ieprkties vai eest vakarinjas pa nedeelju. Neredzu vajadzibu maksaat naudu,ja varam noparkoties par velti.


Tiesa gan taas 5cas min nesanaak pat iziet araa ,jo jaiziet vnk cauri dzelcelja stacijai :D


Bet kad braucam uz supermarketu iepirkt eedienu nedeeljai man ziemaa vienmer patikk ,ja vinsh pec iespejas tuvaak ieejai noliek auto jo nepatiik salt :-D Un es nevaru 'atmaksaat' ar to pashu jo pati nebraucu. Nav tiesiibas.


Bet vinsh zina kaada salstule esmu.

Par pareejaam lietaam es prasu tik cik dodu pretii. Attiecibas loti abpuseejas. Neprasu meenesi no debesiim nonest ,bet patiik but lutinaatai. Tapat ,kaa man patiik lutinat vinju :)

Ja mani uzaicinātu uz randiņu uz, pieņemsim, uz ALFAS ēstūzi, vai uz teātri un liktu iet manās augstpapēdenēs krietnu gabalu, es arī aizdomātos, jo pirmie randiņi tomēr ir svarīgi, pēc tam jau visādi var iet.... :-)

Mums ģimenē ir tā, ka es esmu ta teretaja, bet virs tas kurs mani reizem piebremze un tas ir loori labi :)

Es savu vīrieti satiku laikā, kad viņam darba vispār laicīgi nebija, bet iepazīstot viņu zināju, ka viss būs, jo viņš ir centīgs cilvēks, kas nebaidās no darba. Mani neinteresēja tas, ka viņš nevarēja aizvest mani uz dārgāko kafejnīcu un nopirkt spīdīgāko rotaslietiņu. Pašreiz abi pelnam apmēram vienādi. Nekad neliktu vīrietim pildīt visas manas iegribas, neesmu tāda princese, esmu audzināta pati pūlēties un strādāt, lai varētu pati sev visu vajadzīgo sagādāt. Neesmu materiāliste un manuprāt, tas ir diezgan sekli - vērtēt cilvēkus pēc maka biezuma.

Manuprāt, viss ir ne tik ļoti tajā materiālismā un naudā, bet drīzāk attieksmē!
Jo lēta ēstuve un bezmaksas stāvvieta nav nekāda dižā ekonomija uz kopējā fona, īpaši, ja jāiepatīkas meitenei un tas ir kāds no pirmajiem randiņiem! J
a attiecības attīstās, tad var kopā iet uz kādu lētu ēstuvi, jo nepietiek naudiņas un pa retai reizei atļauties ko glaunāku..

Kas ir lēta ēstuve? Nu, piemēram?

Parasti es esmu tā, kas saka, ka varam paiet ar kājām, lai liek bezmaksas stāvvietā, sevišķi, ja labs laiks.

Bet, protams, nenoliedzu, ka ir svarīgi, lai vīrietis būtu materiāli nodrošināts.

Kopumā man patīk vīrieši, kas domā līdz naudas izdošanai, nevis tērē kā pagadās. Bet, jāskatās, kas domāts ar lētu ēstuvi (varbūt tiešām kāds bomžatņiks) un stāvvieta kilometra attālumā.