Sveikas!
Nevēlos saņemt kritiku, bet vienkāršu padomu, kas man līdzētu..:-)
Mums ar draugu jau iet otrais gads, es mācos, viņš strādā pavisam citā pilsētā un mājās ir tikai pa nedēļas nogalēm, bet tur jau nav tā sāpe. :-/
Mēs pa nedēļu sazināmies caur sms, viss it kā ir labi, bet tomēr jau, laikam, nav... :(
Viņš ir jauns vīrietis, kuru jau ļoti sāpināja iepriekšējā meitene, ar kuru bija kopā 4 gadus. Kad sagājām kopā viss bija tiešām ideāli, nekur ar neko nesasteidzām un tā, bet lieta ir tajā, ka viņš VISU laiku jau ir gatavs uz to, ka es viņu pametīšu, ka būs tāpat kā iepriekš, utt. Iepriekš, kad aizbraucu pie viņa, viņš bija ar mani mājās, pavadījām daudz laika kopā, visur braukājām un tā, bet tad viņa draugi sāka : nu ja, atkal zem tupeles. Protams, es viņu neierobežoju, laižu ar draugiem, jo arī nekad nelikšu ierindot sevi pirmajā vietā, jo tā lika iepriekšējā meitene, viņš visu 4 gadu laikā ilgāk par 2h nevarēja satikties ar draugiem.
Viņš man pateica, ka negrib būt piesiets man visu laiku, jo tāpat, kad paaugšos, es aizskriešot, un, kad mums būs kopīgs bērns vai būsim precējušies, tad arī sēdēs man blakus :-|
Es pat nezinu, ko darīt, es nevēlos, ne viņu pamest, neko. Bet, ko, lai dara ar tām viņa iedomām, ka viņš atkal aprausies, ka atkal būs kā iepriekš. Tā dēļ mums arī sanāk dažās asas frāzes, vairāk jau viņš man, jo es nezinu, kas būs tas, kas viņā iedvesīs to uzticību. :(( ?:-/
9
