arven
Suns zin, kurš mājās ir saimnieks, bet visu laiku spītējas pretī, piemēram pie viņa gultas neviens nevar pieiet, jo tur viņa mantas, pat es ar vīru nevaram, viņš rūc un rokās ķer visu laiku, man šķiet ka viņam tāāda sajūta kas viss pieder viņam, pat reizēm kad atnāku no darba mājās un dodu vīram buču suns lien pa vidu, rūc utt., ja atkal ar mani visu dienu pa māju tad uz vīra tāda pati reakcija.
Izskaidrošu sīkāk, suns mums ir no kucēna vecuma (jo ir dēliņš manas māsas kucītei), redzēju kā piedzimst un uzaug.. Kad bija maziņš mācījām iet uz paklāja, ar našķiem un tiem pilieniem, kas viņiem atgādina vietu kur jānokārtojās, plus vedām ārā, viss bija labi. Iemācijām uz paklāja iet, bet pēc kāda laika sāka zīmēt mēbeles (viņi uz to laiku bija 2 puikas kopā mājās) un tas ir saprotami, ka viņi dala teritorijas, mēģinājām atmācīt, bet nekā... pēc tam mēs ar vīru aizbraucām uz arzemēm dzīvojām vienā telpā ar suni, likām paklājiņu bet viņš uz viņa nekārtojās vispār, tikai ārā.. sapriecājāmies ka mums tik labs puika un vēlāk paklāju vairs nelikām, jo nebija jēgas. Tagad pārvācāmies uz dzīvokli un sākās joki, otrā istabā sāk taisīt ķezas, ne katru dienu bet pa reizei. Plus vēl uzliku paklājiņu un uz tā arī iet. Tā ķezas taisīšana parasti ir tieši tad kad esam mājās, un tad kad iepriekšējā vakarā vedām ārā un viņš vienk. nenokārtojās..
Neteiktu ka viņš kāds muļķis, ka nesaprot,(māk sēdēt, ķepu dot utt.) ātrākais man škiet ka par kaut ko riebj..