Lieta tāda!
Kopā ar puisi esam 3,7 gadus, tā ir gan manans, gan viņa nopietnākās attiecības!
Iepazināmies skolā, sākumā viss bija forši visu laiku tikāmies, bet tad pienāca lūzums, kad puisis paņēma akadēmisko gadu, tikāmies, bet vsirs ne tik bieži.
Dēļ tā viņš sāka īrēf dzīvokli, bet diemžēl es nebiju gatava dzīvof kopā... :(
Okey arī tas laiks pagāja...
Bet trakākais ir tagad........
Pabeidzu skolu, darbu nevaru atrast, līdz ar ti mana otra pusīte tagad sākusi graust par to, bet ne tā vienkārslši, bet tā graujoši, visu laiku grauj un lauž manu dabu!
Tad vēl tās attiecības no tāluma tiekamies labi ja reizi 1-3 reizez mēnesī .
Kamēr esam kopā viss okey, kad esam atsevišķi tā atkal nekas nav labi!
Nav ne jausmas ko darīt!
Domājam dzīvot kopā, bet kā, lai vēl šādi izvelk līdz vasarai?
Ir kādi ieteikumi?
Ko darīt, tad, kad esam šķirti lai nebojātu viens otram dzīvi?
14
