Atgriežamies bērnībā :)

Jocīgi, bet man patika, kad mamma lasīja priekšā grāmatu Komisārs Reksis. Tā arī bija grāmata, kurā pirmo reizi iemācījos izlasīt teikumus. Kamēr mamma bija lapaspuses apakšā es no lapaspuses augšas sāku burtot teikumus. Atceros kā mamma brīnījās, ka lasu. Tas tā, vienkārši siltas bērnības atmiņas! :)

Nezinu kādēļ ,bet prātā iešāvās Zaķīša Pirtiņa-acu priekšā vēl grāmatas attēli.

Alise man vel joprojaam loti tuva;)))


vel atceros sis;)



Makss un Morics:)



zentas erges 3 gramatu apkopojums vienaa:)



Tricvaidzinam visas tris dalas.:)




stasts par zinkariga kakeena celojumu pa LV:)



Vel garkaajteetins. Ari vel joprojam izlasitu :)

Atceros, cik ljoti man nepatika Garkaajteetinjsh. Veel jo projaam nesaprotu kaa shitaadu pedostaastu atljaava dot beerniem. Man bija kaadi 12 laikam kad to izlasiiju. Graamata likaas garlaiciiga un garkaajteetinja teels atgaadinaaja kaut kaadu gariigi slimo, kuram patiik speeleet pasleepes ar pusaudzjiem.
Pashai pie sirds gaaja Mumi-trollju graamatas un Karlsons.

Siltas atmiņas saistās ar šo grāmatu, jo burtojot viņu es iemācijos lasīt :)

Šai grāmatai nebija tās bildītes, kas "lec ārā"? Nu, grūti paskaidrot... Itkā 3D grāmata. Ja tā, tad man viņa bija! Galīgi biju aizmirsusi, bet nu tā sajūta šķiet tik reāla, itkā es viņu šķirstītu...

Man mīļa grāmata bija šī:


Manuprāt, ļoti skaista grāmata, joprojām mājās stāv. Pirmā, kuru pati izlasīju. (Mazliet smieklīgi, jo grāmatā joprojām manāmi pasvītrojumi, kur biju apstājusies, lai vēlāk atsāktu :) )

Vēl atmiņā iespiedusies grāmata, kura bija suņuka formā, pat atceros, kā man mamma viņu nopirka (pirmo reizi bijām Molā, es izčīkstēju :D ). Ļoti mīļa bija, mamma priekšā lasīja, jo tad lasīt vēl nemācēju. Diemžēl bildes internetā neatrodu un grāmatas mājās arī vairs nav :-/ Bet, ja ieraudzītu, uzreiz pateiktu, vai ir īstā!

Patika Stārastes grāmatas. Ja nemaldos, man bija arī kalendārs, tas bija skaists bez gala.

Neatceros, kā man lasīja priekšā, jo lasīt iemācījos tik agri, ka atmiņa tik tālu atpakaļ nestiepjas. Vienīgā epizode no priekšā lasīšanas, ko atceros, ir no reizes, kad man bija jāguļ slimnīcā pie sistēmas, bet līdzi bija tikai pāris donalda daka komiksi un tad nu es liku mammai viņus man lasīt priekšā, no kā protams, jēgas nebija :D
Manā bērnības grāmatu TOP arī noteikti ir Alise gan Brīnumzemē, gan Aizspogulijā kā arī vējš vītolos.

Ne gluži grāmata, bet man šķiet visvairāk reižu pārlasītie bija Asterix komiksi

No bērnības atceros šīs,
un vēl tādu vecu,, biezu pasaku grāmatu, kur arī bija stāsti par trīs tēva dēliem,
vispār vecāku mājās vienmēr bijušas ļoti daudz grāmatas.

Vairāk atceros grāmatas, ko lasīju jau pati.
Bez dažām šeit nosauktām grāmatām, patikā vēl šīs:


Reāli pinkšķēju šito lasot...:


Nebija bailīgi, bet tāpat patika:

tie spoku staasti tiesaam nebija tik briesmigi...drizak smiekli naaca lasot. :D

Naksitrallisus ciest nevareeju :D

Atceros, cik ljoti man nepatika Garkaajteetinjsh

Viena no manaam miilaakajaam graamtaam ,jau kaa pieaugusam cilveekam.
Beerniibas miilaakaa bija -"Divas Lottinas":-)

ak, vai, kāda nostaļģija uznāca! :( no sērijas "Skaista bij' bērnība, tā nenāks vairsss..." :'-(