Skatoties, kā uz to skatās. Protams, nevaru atļauties katru mēnesi braukt brīvdienās uz Maldīvām, bet par to itin nemaz nepārdzīvoju, tā vietā dodos uz laukiem, ciemos pie drauga ģimenes, kādā mazā izbraucienā tepat pa Latvijas skaistajām pilsētām un vasarā arī kaut kur mazliet tālāk. Uz ēdienu baigi netaupu, bet baigi arī netērējos, cenšos iekļauties mēnesī 100 eiro summā, visas pasēdēšanas un kafejnīcas ieskaitot. Iepirkties gan man patīk, bet reti veikalos redzu ko pa prātam, tāpēc nav tā, ka nenormāli daudz naudas tajos atstāju, un skatos arī uz cenu - nu nemaksāšu par parastu krekliņu 20 eiro un džinsām 50 eiro, bet veikalos, kuros iepērkos (colloseum, H&M, New yorker, stradivarius, house, cropp un citi) bieži ir atlaides un drēbes astronomiskas summas nemaksā. Visādos firmu veikalos nemaz neeju, nav nedz intereses, nedz vēlmes kaut ko tur skatīties, jo līdz šim visu nepieciešamo esmu atradusi pavisam parastos veikalos, kurus jau nosaucu iepriekš. Protams, reizēm gadās pa spontānam pirkumam, kaut vai kāda kosmētikas nieka vai aksesuāra no ebay`, bet par to daudz nepārdzīvoju, un ja ko vēlos - pērku arī nost, daudz nedomājot. Neskatoties uz to, vienmēr ir kādi mazie mērķiši, kuriem no katra mēneša ienākumiem atlieku - šobrīd tas ir viesistabas remontam/mēbelēm, pēc tam - mašīnai. Nu tā kaut kā :)