jūs varētu tā dzīvot?

Protams, ka nē.

Nu ja saslimst ar šizofrēnija, kā tik nevar padzīvot :D

Man pirmais jautaajums ir - kaapeec netureeja vistas un mazdaarzinju? Paaraak daudz laika neprasa, bet toties eest ir ko.

Nestādos priekšā,cik tajā laikā maksāja tabaka,bet,ja jautā par to,vai es tā varētu dzīvot,ņemot vērā mūsdienu situāciju un tabakas cenu, tā noteikti nebūtu prioritāte.

tas nav stāsts par Van Gogu?

vai es varétu dzívot viena dziljos laukos? - já, 100% já.

vai es dzívotu ká vinsh? bez siltam édienreizém utt.? né, 100% né. man bútu dárzi, kúts, siltumnícas, díkjis, pie kura sauljoties un kur peldéties, pirts, shúpuljtíkls, krásns lauká, kur vasará gatavot... ábeljdárzs, kakji, kazas, suns utt...

Atbildot uz jautājumu, nē.

Bet.. manuprāt, te īsti nav, ko iztirzāt, jo tā ir bohēma, pat ne bohēma, bet manā skatījumā "īpaši" cilvēki, kuri "slimo" ar mākslu un pilnībā iegrimst tajā, aizmirstot par reālo pasauli un sevi, kā šīs pasaules piederīgo.

tas nav stāsts par Van Gogu?

Tas ir rakstīts autores 1. rindkopā..

šeit lomu spēlē ne tikai tas, ka viņam ēdiena nebija, bet arī tas, ka naudas nebija, un to sūtīja jaunākais brālis, un arī savas ģimenes nebija, respektīvi, totāla vientulība

Ir dzīvots spiedīgos apstākļos, saprotu viņu. Ir gadījies arī pēdējos santīmus, kas palikuši dzīvošanai, atdot par grāmatām, kas ir mana sirdslieta, vai neapdomības pēc samaksāt kontrolierim sabiedriskajā transportā.
Nedomāju, ka šizofrēnija ir galvenais iemesls, kāpēc viņš izvēlējās tā dzīvot. Katram ir ideāli, ne vienmēr tiem iespējams pilnasinīgi kalpot, cilvēks to saprazdams, realitāti mēdz dekonstruēt cerībās un ilūzijās, kas bieži vien ved tikai dziļāk bedrē, nevis nes no tās ārā. Ja vēl paralēli slimo ar garīgu kaiti, tas, protams, ir situācijas pasliktinātājs.

Tāpēc jau viņš ir ģēnijs, nevis vidējais cilvēks.

Skatos, Tev fetišs uz pašmocībām un tādu dzīvi, kas patērētājsabiedrībai kā dadzis acīs.

Feini, man patika arī Tava iepriekšējā diskusija!

Par sevi. Vai varētu - ticu, ka jā, jo uzskatu, ka cilvēks ir daudz stiprāks, nekā stāsta ikdiena, robežas ir plašākas par tām, kuras esam pieraduši uzskatīt par galējām esam. Cits jautājums ir vēlme. Tas, ka mēs šobrīd diskutējam rozīgā portālā, nevis radām mākslu un ziedojamies, sākumam ir gana laba atbilde. Sākumam. Protams, šāds skatījums ir zināmā mērā aprobežots, uzliek subjektīvus zīmogus un, iespējams, tuvredzīgi un nepelnīti nokauj iespējamības.
Esmu par šo tematu daudz domājusi, visbiežāk nonāku pie secinājuma, ka varētu drīzāk reflektēt par mākslas norisēm, pati radot vien hobija līmenī. Tas gan pagaidām ir spriedums, nevis slēdziens, he.

P.S. Ja kādudien uznāk luste pamainīt vidi un pakomunicēt ar ļaudīm ārpus darbavietas, labprāt iedzertu tēju vai ko šerpāku (kā ar absintu?!) un padiskutētu par šīm lietām klātienē.

drosi vien, ja buutu tik slimiigi aizraavusies ar maakslu un tik talantiiga.kartupeli vistas un cuukas buutu driizaak trauceeklis un noveerstu uzmaniibu no Lielaas Idejas, nekaa paliigs izdziivoot.

Man liekas, ka pa lielam mēs visi dzīvojam dzīvi, kādu vēlamies. Jo tā sastāv no mūsu pašu mazajām izvēlēm.
Bet par to, ko cilvēks var, uzskatu, ka cilvēka spēju robežas ir, ja ne neierobežotas, tad ļoti milzīgas. Cilvēks ir apbrīnojams! Ko tik viņš, apstākļu piespiests, nespēj pārdzīvot

Jā,es varētu kādu laiku. Bet tas,ka viņš ir mākslinieks līdz ar to neracionāls liek man domāt,ka pats vainīgs pie apstākļiem

Cilvēks daudz ko var izciest, ja ir situācijas spiests, viss atkarīgs no cilvēka gara spēka - psiholoģijas un droši ka fiziskas izturības. To pierāda tie cilvēki, kas otrā pasaules kara laikā tika izsūtīti uz Sibīriju un turēti daudzās koncentrācijas nometnēs, kur apstākļi visdrīzāk nav mums aptverami, un Van Goga dzīve uz to fona nobāl, tomēr, "daudzi" izdzīvoja atgriezās un izveidoja ģimenes. Tātad ir iespējams.
Es noteikti negribētu. ;-)

Izdzīvot var jau visdažādākajos apstākļos. Ja vajadzība spiež.

Es tā saprotu, ka viņš tādos apstākļos dzīvoja savas kaislības uz mākslu dēļ. Es varu pateikt, ka man nav nekā tāda, ar ko es aizrautos, ko mīlētu tik ļoti, lai reālā dzīve, apstākļi šķistu tik maznozīmīgi.

Hmmm... es laikam varētu tā dzīvot, jā. "Silts ēdiens" ir lieta, bez kuras es, ja esmu viena pati, varu iztikt ilgi un dikti (slinkuma, nevis nabadzības dēļ). Trūcīgos finansiālos apstākļos pilnīgi varu iedomāties sevi izvēloties to, kas sagādā prieku dvēselei+roltonus, nevis normālu uzturu.

Diemžēl tas mani padara par pofigistisku sliņķi, nevis ģēniju :)

Bet tas,ka viņš ir mākslinieks līdz ar to neracionāls liek man domāt,ka pats vainīgs pie apstākļiem

Ļoti interesanti. Ja reiz mākslinieks tad uzreiz neracionāls :D Cik daudz racionalitātes viņam piemīt, to var izlasīt viņa rakstītajās vēstulēs.

To pierāda tie cilvēki, kas otrā pasaules kara laikā tika izsūtīti uz Sibīriju un turēti daudzās koncentrācijas nometnēs, kur apstākļi visdrīzāk nav mums aptverami, un Van Goga dzīve uz to fona nobāl

Uz Aušvicu labprātīgi nebrauca, van Gogs turpretī labprātīgi gan uz laukiem brauca, gan naudu ēdienam netērēja.

Tas, ka šādos apstākļos fiziski var izdzīvot, turklāt visai viegli (ēdiens ir, smags darbs nav jādara), man ir skaidrs. Mani vairāk interesē šādas dzīves psiholoģiskā puse, kā jūs tādā justos.

šizofrēniķus vispār ir sarežģīti izprast. viņš taču sev beigas arī ausi nogrieza?