Sveikas!
Neesmu šeit biežs viesis, tāpēc atvainojos, ka, iespējams, atkārtošos..
Runa ir par tumšiem lokiem ap acīm. Es vienkārši esmu izmisumā.. Šorīt no rīta skatījos uz sevi spogulī un vienkārši gribējās sākt raudāt.
Lieta tāda - man tumši loki ap acīm ir gandrīz no bērnības jau, lai gan ģimenē nevienam īsti tāda problēma nav bijusi.. Es izguļos kārtīgi - loki, neizguļos - loki. Un ne jau tādi mazliet, bet tiešām izteikti tumši, dažreiz uz tumši zilu, dažrreiz uz tumši brūnu.
Ikdienā es ar to cenšos kaut kā sadzīvot, slēpjot lokus ar kosmētikas palīdzību, un, ja jūs zinātu kā man tas nepatīk, kā man tas ir apnicis, es to pat vārdos nevaru izteikt.. Es vienkārši sapņoju par to, ka pienāktu diena, kad man nevajadzētu 'mālēt' kosmētiku ap acīm, lai es izietu uz ielas. Man tas ir tāds mūža komplekss, ka es pat atrodoties savu vistuvāko cilvēku starpā, lieku kaut ko uz acīm, lai neizskatītos pēc mēnesi negulējušas dzērājas..
Es būtu gatava uz jeb ko, lai to mainītu.. Bet es nezinu, kas ir iespējams, lai to mainītu? It kā ēdu normāli un šaubos, ka ēdienkartes mainīšana kaut ko līdzētu, ja gandrīz visu mūžu tas ir bijis.. Operācija? škiet, ka būtu gatava pat uz to, tikai - vai tādas operācijas taisa? Krātu naudu kaut gadiem, ja zinātu, ka tas līdzētu.....
Jāmīl sevi kāda esmu, zinu, bet es nevaru. Galva noliekta uz leju un tā nu klaiņoju pa dzīvīti.
24
