Runāšana miegā.

Es vienreiz pamodos no tā, ka pati paaugstinātā tonī gandrīz vai bļaudama teicu, ka mana māsa ir stulba. :D
Kaut kur stāvēja pierakstīta saruna ar draugu, kamēr viņš miegā runāja. Es viņam prasīju, cik ļoti viņš mani mīl un tad nu viņš ņēmās stāstīt. Diemžēl gan sarunu līdz galam vairs neatceros, bet faktu kā tādu gan patīkami atcerēties. :)

TT
Par to draugu gan traki jauki.
Uzreiz prātā nāk tas teiciens - ,,Es tevi mīlu tik ļoti kā resns puika šokolādes kūku! "
Tas tā -ar humoriņu :-D

Dziedāšana miegā krievu valodā. Man toreiz bija gadi divpadsmit. Es bieži naktīs runāju un citreiz staigāju.
Atceros, kad vienu reizi atjēdzos tualetē, tumsā stāvot, ar bioloģijas grāmatu rokās. Man bija pamatīgs šoks, ko pie velna es daru? :-D Arī tas bija ļoti sen.

Tādi gadījumi man ir bijuši daudz. Mamma stāstīja, ka neesot varējusi īsti pateikt, vai esmu nomodā vai ne. Tikai pēc sarunas satura saprata, ka esmu lunaķiks.

Tie miega sviestojumi ir kaut kas vienreizējs. :D es gan tagad uz neko neatceros, bet nu citiem tādas pērles nāk ārā, pilnīgi nekādas loģikas. :D vienīgais, varu padalīties ar saviem slimajiem sapņiem, kuros arī nav loģikas. Nu pasakat, cik normāli ir tas, ka es nosapņoju, kā milzu kailgliemezis aptinas ap zaķi, un zaķis aizlec.

es kad biju maza kaa aizgaju guleet taa citreiz atjeedzos pamozoties dreebju skapi vai uz palodzes.

bet ari ir sanaacis runaat miegaa...vienreiz kad biju jaunaka man mama aizraadija ka rupji lamaajos, jo si modinaaja ar brokastim , bet nomirminaaju man pie dirsas tavas tapetes :D

maasa teica, reiz kulakus meetaaju un blaavu dod surp, kas vinu pamodinaaja, bet kad vina parjautaaja kas jaadod taa biju atsleegusies atkal.

Nu pasakat, cik normāli ir tas, ka es nosapņoju, kā milzu kailgliemezis aptinas ap zaķi, un zaķis aizlec.

:D :D haha

mamma*

pamozoties

:D haha

Runāju un staigāju,kad biju maza.Vienreiz mamma stāstīja,ka naktī ar mazu puķu podu stāvēju pie gultas un prasīju kādēļ neviens puķes neaplaista :D

Bijušajam puisim pastāstīju,ka mīlu citu,pat vārdu nosaucu un apķerot spilvenu vēlreiz nočukstēju,cik ļoti es viņu mīlu :D

Sen sen naktī es paņēmu mājas telefonu un uzspiedusi random numuru centos pasūtīt picu , beigās aizgāju uz balkonu karinājos pāri, tfu tfu viss labi beidzās

Draugs reiz bija naktī mēnessērdzīgs fočējies vannaistabā, tās bildes atklāju es, kad skatījos kas viņam tur telefonā un prasīju, kas tās par wierd bildēm , viņš vannasistabā, acis ciet, fočē vannu un sevi :D

ui, esmu nakts vidū raudājusi, ka esmu izdzērusi visu ūdeni :D

Draugs ir kliedzis, lai es izbeidzu viņu aiztikt, kad visi skatās. Es gulēju blakus un domāju: wtf? kas skatās? Un viņš: viņi visi ir datorā un tagad vēro :D

Man ir bijis tā. Nakts vidū pamodināju draugu un pateicu - "Ej dirst!", citā reizē esmu piecēlusies un bļāvusi "Atdod manu telefonu! Es teicu, atdod manu telefonu!. Un tad pēkšņi sāku smieties un aizgāju gulēt. :-D

Manējais bieži miegā lamā vienu savu paziņu. Es par to puisi jau zinu vairāk, nekā vispār zināt gribētu :D
Ir bijuši arī viedokļi par politiku.

Joprojām nepārspēts ir palicis pirmais, ko no viņa miegā dzirdēju.
Sēžu, strādāju. Viņš dīvānā aizmidzis. Pēkšņi atskan teksts:
"Eu, klausies!"
Pagriežos pret viņu un jautāju :"Nu, kas?"
Viņš :"Klausies, a Tu taču pārdosi man ziemeļbriedi, ne?"

Es sāku tik skaļi smieties, ka viņš pamodās... :D

Es daudz runāju, bet draugs arī. Viņš vairāk par darbu runā.
Es sakot visu ko- vēl nesen pirmā aizgāju gulēt un naktī pamostos no tā,ka draugs smejas.:D es esot izteikusi ļoti neķītru piedāvājumu un viņš esot piekritis, uz ko es esot atbildējusi,lai liekot man svētu mieru, man esot jāstrādā.

Bērnībā ļoti daudz miegā runāju, vairāk nekā tāda nav bijis. Tikai nesen esot bijis tā, ka draugs esot jautājis, vai guļu, atbildē es uzrūcu, kad pajautāja, kādēļ es rūcu, es esot uzrūkusi vēl vairāk. Es gan nevaru iedomāties, kā izpaudās mana rūkšana. :D

Kad biju maziņa, pa nakti esot piegājusi pie drēbju skapja un skaļi virinājusi vaļā- ciet, bet tā, ka pavisam aiztaisās ciet un skaļi noklaudz.

Vairāk neko tā neatceros.

Bijušais draugs pēc tusiņiem bieži vien runājās, gan latviski, gan krieviski. Parasti krieviski viņš tikai lamājās. Arī dziedāja.

Mans draugs laikam parasti kaut ko sakarīgu runā...vienreiz kad gājām gulēt, viņš aizmiga un pēc tam, kad es līdu gultā, tad viņš pus-pamiegam jautāja "ooo, tu jau atpakaļ no tualetes?" :D uz ko es atbildēju, ka nemaz neesmu bijusi nekur un viņa atbilde jau bija krākšana... Un otrais hits, par ko es nosmējos bija "kuro reizi es jau tev šonakt uzmācos?" :D man bija tāds "ko? kā kuro? pirmo!" :D laikam bija sasapņojies...
Un parasti viņš neatceras neko, ko naktī saka vai dara (t)

Kad es vēl dzīvoju kojās man bija istabas biedrene, kura parasti aizmiga ļoti ātri un sāka runāt pa miegam, viss, kas bija, piemēram, neilgi pirms gulētiešanas runāts, tad nāca ārā. Ikdienā viņa arī bija ļoti klusa un kautrīga, bet citreiz sāka runāt visādas perversas lietas. :-D Vienreiz viņa sacerēja tādu kā dzejoli par mūsu trešo istabas biedreni, un vienreiz iesaistīja dziesmas vārdos tekstu par mani. Nu kaut ko tādu es nebiju dzirdējusi. Parasti viņa pamodās no tā, ka mēs pilnā balsī smējāmies, jo nebija iespējams noturēties.
Ak, vecie labie laiki. :-D

Manējais man miegā uzmācas, apgrābsta utt, bet pēc tam neko neatceras :D