Tātad-ja kāda atceras tad es pirms kāda laiciņa uzcepu te tēmu par bijušo. Gribēju par to parunāt vēl. Vienkārši izlikt to visu kaut kur.
Pēc tā visa viņš man ir rakstījis vēlreiz. Joprojām aicina uz tikšanos, joprojām izsaka komplimentus.Pēdējā saruna gan bija visai dīvaina. Atkal aicināja uz tikšanos šoreiz gan skaidri uzrakstīju,ka to nevēlos, ka neredzu tam jēgu. Viņš atbildēja: Vai tad draugi nevar tikties? Biju pārsteigta par to terminu "draugi", bet nu ja viņš tā uzskata, lai tā būtu. Pēc tam uzrakstīja,ka maza problēma ir tā,ka esmu aizņemta. Pajautāju,vai viņam tas tik ļoti rūp, uz ko saņēmu atbildi, ka vispārīgi puisis viņam nav siena,maza barjera,bet labāk lai es viņam tādus jautājumus neuzdodu. Tad arī godīgi pajautāju, ko īsti viņam no manis vajag.Atbildēja - neko, man dzīvē viss ir :D :D (ar visām smejošajām emocijām). Sakautrējās? Nezinu, pieaudzis vīrietis taču.Tā es arī paliku uz pauzes, naivi cerēdama,ka viņš vismaz notēlos gana pieaugušu cilvēku un skaidri pateiks.
Un godīgi sakot, pēc tā visa man nāca tāda kā apskaidrība vai kā to nosaukt,cik laimīga es esmu savā dzīvē, ar citu vīrieti blakus,ar citu redzējumu uz pasauli. Varbūt pat es kaut kādā ziņā jutos pārāka, es tiešām nezinu,bet man tik ļoti patika tā sajūta:D Teikšu godīgi, ar tagadējo vīrieti bija nedaudz iestājusies rutīna,bet tieši pēdējās dienas manī ir atsvaidzinājušas taureņus,likušas varbūt nedaudz savādāk paskatīties uz savu vīrieti un novērtēt to,ka viņš man ir(l) Cerams,ka tā sajūta,ka beidzot pagātnei ir jāpaliek pagātnē, neizgaisīs.
33
