Pēdējā pusotrā gadā esmu krasi izmainījusi savu dzīvi, darījusi daudz tāda, kam nenoticētu, ka vispār ko tādu varētu izdarīt, arī mērķtiecīgi centusies strādāt ar raksturu. Kopumā tas mani ir ļoti izmainījis.
Pēdējos dažos mēnešos ievēroju, ka jauniepazīti cilvēki arvien biežāk saka: tu esi tāda un tāda; un saka arī dažādas lietas par manu dzīvi, izskatu, nodarbošanos utt. Un šodien es apjautu, ka tie komentāri mērķē uz vienu. Cilvēki mani redz tā, kā es domās esmu vienmēr iztēlojusies ideālu sievieti. Nekad gan nedomāju, ka pati varētu kaut pietuvoties šim savam ideālam, taču tā nu ir sanācis. Visu dienu ļoti dīvaina sajūta, nezinu īsti, ko lai domā. Dod kaut kādu spēka sajūtu tas viss.
Jums ir bijis tā, ka kādu brīdi paskatāties uz sevi, un pēkšņi acis it kā atveras, un nevarat noticēt, kā tā tiešām esat jūs?