atkal - attiecības

Man gribētos teikt - nav dūmu bez uguns un viena pagale nedeg. Tev tiešām liekas, ka viņš arī grib katru vakaru sēdēt pie datora un tā nīkuļot? Izskatās, ka tā vaina ir kaut kur dziļāk.. Vai arī vienkārši nav jūtu viņam.
Man ir līdzīgi attiecībās, tikai otrādi. Puisis gribēja no manis nezin ko iztaisīt, līdz tagad, beigās es neesmu nekas no tā, kas biju agrāk, neko negribu darīt, nekur negribu iet, jūtos nekāda, zudusi ticība visam labajam, kas pasaulē it kā ir.
Vajag provēt izrunāties tev ar viņu un tā arī pajautāt - vai tu gribi vēl būt kopā, vai nē?
Citādi ar šitādiem diegiem nebūs aršana. Izskatās, ka abi esat sava veida neziņā par attiecībām, tad tas ir jāatrisina.
Lai veicas! :)

Biju identiskā situācijā, bet lai arī cik ļoti grūti bija saņēmos, jo zināju, ka nedrīkstu ļaut šīm attiecībām beigt mūsu abu dzīves. Nu jau mēnesi esmu viena, neesam sazinājušies ne reizi. Vissgrūtākais laikam ir tas, ka dzīvojam vienā mazā pilsētiņā un bieži kāds kaut ko pajautā par viņu vai pastāsta, bet ar laiku tam tiek pāri.
Protams, pietrūkst, bet tagad jūtos nesalīdzināmi labāk.
Veiksmi! :)

Paldies par viedokļiem! :)

Protams, nekad neesmu teikusi, ka pie visa vainīgs ir tikai viņš. Tādēļ es vienmēr esmu mēģinājusi sākt ar sevi, bet tas nekur nav novedis. Un noteikti jau, ka mīl, tikai - pa savam. Ir viņš tāds pēc dabas, neko negrib darīt, nekas neinteresē, nav mērķu vai vīzijas par to, kādu vēlas savu dzīvi. Mēģinu viņu motivēt un atbalstīt, bet nevar jau motivēt kādu, kam pat nav vēlēšanās ko darīt un mainīt. VIņam vienkārši ir labi, kā ir - ir jau arī tādi cilvēki.

Ir jau arī labi brīži, tikai šis viss "apēd" tās pozitīvās emocijas. Ir jau mēģināts runāt, bet... Viss ir kā ir. Domāju, ka jāiztiek kādu laiku bez kontaktēšanās, nāks mums abiem par labu. Ja nav, tad tiešām nav ko mocīties :-/

Neiekarota Pilsēta - un kāpēc Tu vēl esi kopā ar savu puisi, ja viņš tevi degradē?(t)

Nekontaktējieties. Ja viņš 3 dienu laikā nepamana, ka esi pazudusi, tad nav vērts turpināt šo farsu.

Sisley Labdien!

Ko lai saka, vienīgi to, ka ne visi cilvēki kuri iepazīstas, vēloties ilgi laimīgi dzīvot, tas arī izdodas.
Visiem attiecībās nepieciešams stimuls, lai būtu pēc kā cīnīties.Lai, nebūtu visu laiku viens un tas pats.
Dzīve ir lieliska un tā ir jādzīvo.
Ir vairāki veidi, lai izmainītu savu garlaicīgo, negatīvi bagāto ikdienu un mainītu Jūsu kopējās attiecības.
Vīrietis vairs neredz iemeslu cīnīties, tur ir ļoti daudz aspekti, kāpēc, bet viss ir labojams, ja cilvēki to vēlas!
Ir variants padzīvot atsevišķi.
Vai kopīgi aizceļot uz kādu zemi, protams būs nepieciešams finansiālie līdzekļi.
Varbūt viņš vēlas, lai arī Tu mainies, izskaties iekārojamāka.Lai, justo kā pirms gada, sāc vairāk pievērst uzmanību sev.Un tad centies flirtēt, bet kad viņš jūt, kad nu jau esi klāt, tad saki nekas nesanāks.Lai ir sāk augt no jauna interese, jo Jūs viens pie otra esiet pieraduši un vairs neko citu neprasās.
Iegādājies kādu abonementu, kur kopā skvošu, baseinu, fitnesu apmeklēt.
Ja nelīdz, tad viņš varbūt klusībā uz ko vairāk cer, parasti to jau sievietes vēlas, kad jūt kad ir attiecībās pagrimums, tieši domāju par saderināšanos vai bērnu, lai būtu kāds stimuls priekš kā censties, ja viss ir tik negatīvi.
Galvenais, ja cilvēks svarīgs, tikai dēļ sava nokaitinātā emocionālā stāvokļa, scenām nesadarīt briesmu lietas un izrunāties kā diviem pieaugušiem cilvēkiem.Jo, kāds labums katram pie sava datora sēdēt, gaidīt katram uz otru, kurš pirmais pārvarēs aizkaitinājumu un uzsāks sarunu, tas taču ir smieklīgi.
Veiksmīgi!

Egamons, liels paldies par Tavu viedokli! :-)

Tā ir, stimulu vajag no abām pusēm. To esmu iemācījusies arī no iepriekšējām attiecībām, tādēļ arī mājās vienmēr emu sakopta un domāju par to, ko velku. Esmu saņēmusi komplimentus no apkārtējiem vīriešiem viņa klātbūtnē, par ko viņš paliek ļoti dusmīgs un taisa scēnas, taču pats neko tml teikt negrib. Es īsti nejūtos novērtēta kā sieviete, manī ir aizvainojums...
Bet cilvēki ir dažādi, ja vienam ir labi, sēžot pie datora vai tv katru vakaru, tad otram nē. Un viņš jau arī nevēlas neko mainīt, tā viņš vienmēr ir darījis un viņam patīk. Tāpat viņš nevēlas iet nekur ārpus mājas, lai nebūtu jātērē nauda. Viss esot dārgs, sākot ar pārtiku veikalā, par baseiniem un tml lietām nemaz nerunājot. Īpaši strādāt viņš negrib, tad viņš labāk laiku pavada pie tv.
Ticu, ka cilvēki mainās, un, ja grib, tad visu var. Esmu gatava piekāpties kaut kādās jomās, izšķirties var paspēt vienmēr. Tikai - ja es esmu vienīgā, kas to grib, tad gan tur īsti nav ko labot. Saka jau, ka negrib šķirties (nezinu gan, kā ir tagad) un mīl mani, taču cik ilgi tad tā turpināsies... Vienmēr mierīgi esmu paskaidrojusi, kas un kā, bet vienmēr paliek pie tā, ka es esmu vienīgā vainīgā pie visa, un cik ilgi mēs runāsim par vienu un to pašu :/

Nemīl gan. Vismaz pēc apraksta tā šķiet.

Laikam esmu savādniece, bet nesaprotu šo jaunu sieviešu pašnoliegšanas tendenci. Kas ir tas, kas liek ilgstoši palikt kopā ar cilvēku, kurš Jūs nevis ceļ, bet spiež uz ceļiem? Bailes palikt vienai? Finansiāla atkarība? Mazvērtības kompleksi? Ne jau šajā un līdzīgās diskusijās vien, arī dzīvē itin bieži dzirdu pieminam izrīkošanu, ierobežošanu, neuzklausīšanu, retāk pat atklātu pazemošanu. Kas notiek? Joprojām padomju sievietes domāšana: ka tik "bikses" mājās? '

P.S. Neesmu ar pirkstu taisīta, pati bijusi un esmu attiecībās, zinu, ka tās nav viena vienīga lidināšanās atmosfērā. Attiecībās ir jāpiestrādā, bet ne jāpazaudē sevi.

Ir viņš tāds pēc dabas, neko negrib darīt, nekas neinteresē, nav mērķu vai vīzijas par to, kādu vēlas savu dzīvi. Mēģinu viņu motivēt un atbalstīt, bet nevar jau motivēt kādu, kam pat nav vēlēšanās ko darīt un mainīt.

Mīļā sirds, te arī ir Tava problēma!!! Tavs vīrietis visu, ko Tu saki par viņu uztver nopietni. Kā arī viņu iespaido arī tas, ko Tu domā par viņu. Viss, ko Tu par viņu saki, pat viss tas, ko raksti cosmo forumā par viņu, automātiski programmē Tavu draugu. Ja Tu runā par viņu sliktu, piemēram, šādas lietas

neko negrib darīt, nekas neinteresē, nav mērķu vai vīzijas par to, kādu vēlas savu dzīvi

tad viņš tiešām paliek tāds, par kādu Tu viņu uzskati. Tāpēc apdomājies pirms sāc runāt par savu vīrieti ko tādu un nekad nesaki, ka viņš neko nesaprot un pilnīgi nekam neder. Viņš sāks tieši tā domāt par sevi, gribot negribot. Uztaisi eksperimentu - piemēram nedēļu runā par viņu tikai labu, neļauj sliktām domām par viņu iezagties Tev galvā, kā arī stāsti viņam pašam, cik viņš ir labs pret Tevi, ka Tu novērtē viņa lielās pūles un ka neizsakāmi priecājies, ka viņš ir tik gudrs un dara tik daudz ko, lai Tevi iepriecinātu. Iespējams, ka viņš sākumā neizrādīs nekādu sajūsmu par Taviem labajiem vārdiem, varbūt pat nedaudz liegsies, bet tik un tā, viņam tie ir kā sīrups dvēselei. Pieradini savu partneri pie labiem vārdiem, it sevišķi, ja viņš sāk darīt kaut ko Tavā labā. Ar komplimentiem Tu celsi viņa pašapziņu un viņš vēlēsies Tev arvien vairāk izpatikt, jo zinās, ka pēc tam Tu viņu atalgosi ar uzslavu un apbrīnu. Ja Tu nemitīgi apgalvosi, ka viņš ir mērķtiecīgs, burvīgs, super-mīļš cilvēks, lai arī tāds nemaz nav, Tu liksi viņam sevi pieņemt kā tiešām gudru un foršu vīrieti, viņš sāks sev ticēt un sasniegs tādu stāvokli - Tavi vārdi būs atalgoti. Atceries arī, ka Tavos spēkos ir vīrieti no gurdas un izcilas personības pārvērst par lupatu un nejēgu, periodiski apgalvojot, ka viņš ir muļķis un neko nespēj dzīvē sasniegt. Vēlreiz Tev uzsveru, cik liels ir Tavs spēks vīrieša izaugsmē, cik Tu esi spējīga veidot savu nākotni tādu, kādu patiešām vēlies redzēt. Ar šīm mazajām sievišķajām lietiņām, ar nelielām, it kā nepamanāmām darbībām, Tu iespaido savu vīrieti. Brīdī, kad Tev top skaidrs, ka pilnīgi viss, kas ir saistīts ar laimīgām un veiksmīgām attiecībām, ir Tavās rokās, ir vieglāk arī sev sekot līdzi ikdienā. Izvairīties no nevajadzīgiem kašķiem, no slikta garastāvokļa ietekmes. Esot ar viņu būt priecīgai un laimīgai, nevis saskumušai un dusmīgai. Jo visa Tava attieksme un uzvedība atspoguļosies Tavā otrajā pusītē, gribi to vai nē. Ne tikai viņš sāks izturēties sliktāk pret Tevi, bet arī mazāk, ko vēlēsies sasniegt, jo Tu ne paslavē, ne apbrīno, ne sniedz mīlestību, bet vienmēr esi ar kaut ko neapmierināta. Vīrietis Tavas skumjas un dusmas attiecina uz sevi, viņam liekas, ka tā ir viņa vaina, ka neesi labā garastāvoklī, kaut arī iemesls meklējams pavisam kur citur. Dari visu, lai lielāko daļu sava laika kopā ar vīrieti, esi priecīga, apmierināta un mīloša. Tieši šāda attieksme spēs mainīt Tavu vīrieti uz labo pusi, bet kritiku atstāj kādam citam vai arī vispār no tās atbrīvojies. Veiksmi Tev! :-)

Taadu vareetu pieciest, ja shis nestu mamutu, apmaksaatu sievietei kaadus hobijus, izklaides utt. Tad, lai nu seed kaa ruugumpods, var ar savaam lietaam nodarboties.

Sheit, kaa izklausaas, ruugumpods nekaads mamuta neseejs nav, naudu nopelniit nejeedz, plus veel uzvedas tik tizli.

Dazhi ieraksti, kas iesaka augstaako diplomaatiju, vispaar iespaarda. Sievietei laikam jaalien uz celjiem teevinja priekshaa. Smiekliigi.

Ja sieviete normaali izskataas un ir ar smadzeneem, jau sen buutu pasuutiijusi, vai nu, lai mainaas, vai arii, lai lasaas pie visiem velniem.

Bet nu klausies, klausies, latvieshu cieteejas. Ir kategorija, kas par visaam variiteem testees kaut kur izlasiitas psihologjijas gudriibas uz meerkakjiem un gaidiis briinumu. Ieguvums? Pazaudeets laiks un sabojaati nervi. Pachuksteeshu nosleepumu - shajaa pasaulee ir sastopami arii normaali viirieshi, kuriem sieviete ir miiljotaa sieviete nevis pashsaprotama meebele, kuras deelj jau nav ko lieki censties.

Principā, gads attiecībās ir principā nekas.

+++
ja pēc aptuveni gada jau ir šāda rutīna vai attieksme, plus vīrietis neko negrib mainīt un ir tik daudz strīdu, arī uzskatu, ka ne pie kā laba tas nenovedīs ilgtermiņā, diemžēl.

Tikai - kur ir tie foršie vīrieši? :D
Man jau ir pie 30, tas droši vien arī kaut kā iespaido - liekas, ka to brīvo vairāk praktiski nav. Gribās jau gan vīru, gan ģimeni. + visas tās emocijas un jūtas, kas bija sākumā, es vienkārši nevaru noticēt, ka viss TĀ var mainīties ne no kā, tikai dēļ tā, ka vīrietis atbrīvojas un parāda sevi pilnībā..0 un iekšā vēl sēž cerība, ka viss atnāks atpakaļ - viss tas skaistais sākums. Ar visu to, ka ilgi cietos un pacietu to attieksmi, laiku pa laikam izrunājoties un pasakot savas domas, ka tā īsti nevar, sakot komplimentus, iedvesmojot, + rīkojot "romantiskos vakarus". Viņa atbilde uz visu - es tāds esmu, un tā ir Tava problēma, ka Tu to nepieņem.
Domāju, ka tas būs īslaicīgi - kam negadās nebūšanas dzīvē, bet nu jau vairāki mēneši... Tagad, kad neesam pāris dienas tikušies, pati jūtu, ka esmu mierīgāka - ar visu to, ka sirds sāp. Bet tiešām nezinu šobrīd, kā lai tam visam tiek pāri :(

Es, diemžēl, zinu 2 tādus vīriešus. Vienā no tām ģimenēm ir pagātnē krāpšana no sievietes puses, jo vīrietis neko labu viņai nespēj pateikt un sieviete nesaņem nekādus uzmanības apliecinājumus. Neattaisnoju viņas rīcību, bet izprotu cēloņus. Otrs vīrietis manas mammas dzīvesbiedrs. Nu... traki, īstenībā. Jo mainīt tādus cilvēkus nevar, viņi tādi ir pēc rakstura. Galvenais, vai sieviete spēj to pieņemt, vai arī tas viņu sagrauj kā sievieti. Autore, ja tev vitāli nepieciešami komplimenti un uzmanības apliecinājumi un šī situācija tevī rada negatīvas emocijas - šķiries. Un 30+ gadi vēl nav nekāda diagnoze, tas nav tas vecums, kad ar destruktīvām attiecībām sagraut savu pašapziņu.