Vakar pirmo reizi tiku ņemta dupsī. Draugs to sen gribēja un tā tika nolemts, ka tā diena būs 22. janvāris. Jau darba beigās jutu uztraukumu un prātā bija tikai viens, kā būs, vai sāpēs ? Atnākusi mājās, uztaisīju 2x tīrīšanas klizmu, neko neēdu. Vakarā abi noskatījamies kinīti un tas brīdi bija klāt. Draugs teica, ka vēlreiz jāuztaisa klizma. Devāmies uz vannas istabu, kur dabūju iekšā kādus 2, 5 l silta ziepju ūdens. Tad pēc nelielas pauzes un vēdera iztukšošanas devāmies uz guļamistabu. Draugs teica, lai neuztraucoties, ka būs sāpīgi (ņemot vērā viņa draudziņa izmērus), bet tā taču esot pirmā reize un tā tam jābūt. Man bija jānoguļas uz vēdera, plati jāizpleš kājas, kuras tika piesietas pie gultas malas, lai es nevarētu paspārdīties, kad sāpēs) un augsti jāuzslien dupsis. Ilgi draugs nečammājās. Iesmērēja kaut ko un tad es jutu, kā viņa loceklis tika pielikts pie manas dupsa atverītes. Jā, un tad dūriens ... sāpīgs, ļoti... Vai kliedzu ? Jā, tas ir dabiski. Šis duršanas moments likās mūžību ilgs, likās, ka nekad nebeigs, bet tad es sapratu, ka nu ir iekšā ... Savu daiktu draugs man dupsī turēja kādas 5 min, tad izvilka un tad vēlreiz. Teica, ka ir jāpierod, ka ar katru reiz sāpēs mazāk. Šovakar arī mani sagaida tas pats, jo pēc pirmās reizes tas ir jādara bez pārtraukuma vairākas dienas, lai pierastu. Ieteikums visām, kam tas vēl priekšā :)
40
