Labrīt!
Jāžāvē mati un jābrauc uz darbu, jau esmu briesmīgi nokavējusies, droši vien sanāks darbā pasēdēt ilgāk kā plānots, bet tā kā piektdiena, tad var pārciest.
Prieks, kas rītdien varēšu gulēt, cil ilgi gribas, nekur, nu nekur rīt nav jābrauc. Vecākiem arī pateicu, ka, ja grib, lai nāk pie manis, es no mājām arā nekustēšu. 8-)
Vīra joprojām nebūs mājās, ehh. Bet ir arī gaišā puse, kamēr viņš prom, atkal tāda sajūta it kā nesen būtu iepazinušies, mīlīgas sms un telefona sarunas (l) Bez ikdienišķām frāzēm kā "sunim vajag barību'', ''izņem no saldētavas gaļu'', ''kāpēc atstāts piens ārā'', ''nopērc man cigaretes'', ''mājās nebūšu, sēdēšu ar čaļiem''. Jā, kopīga ikdiena laikam tomēr posta romantiku.