Aizdomājoties par manu iepriekš rakstīto tēmu vispārīgāk, domāju kāpēc vispār tā mēdz būt?Dažreiz liekas neloģiski.
Kāpēc vīrietis vispār nolemj būt attiecībās ar meiteni, ja jau attiecību sākumā....(tiekas pāris mēnešus, nekā pārāk nopietna nav) ir vēlme krāpt?
Vienalga ar vairākām vai kādu citu, regulāri vai 1,2 reizes. Kāda jēga vispār saukt to par savu meiteni, ja viss, kas viņa ir, ir cilvēks kurš ir blakus, bet neapmierina 100% (vai vīriešu tips tāds, ka savādāk nevar, kā medīt un medīt, kaut ir atradis lauveni... turpina medīt aitas, jo patīk MEDĪT)? Vai varbūt meitenes mūsdienās pašas ir pārāk vieglprātīgas un tādas brīvās attiecības šodien daudziem ir pilnīgi normālas? (t)
745
