Tikai darbs, darbs...

Man ir līdzīgi...laikam nejēdzu plānot laiku un dzīvi izbaudīt :-/ lai gan darba laiks ir līdz ~17.00, tāpat, kamēr tieku mājās jau ir nogurums un besis, vakars tik īss, mājlietas u.c. arī jāapdara un āmen, atkal gulēt, mosties, celties, darbs...un tā visu laiku :D

Un vēl esmu secinājusi, ka ja aizbraucot mājās es nepārģērbjos un neapsēžos dīvānā ar domu "atpūtīšos pusstundiņu un tad sākšu kaut ko darīt", tad ir lielākas iespējas tiešām izdarīt vajadzīgo, jo pretējā gadījumā es pielīpu dīvānam un viss...atlieku visu darāmo uz pēdējo brīdi/rītdienu/neizdarīšanu :-D citreiz ir labāk visu ko vajag ārpus mājām izdarīt pa ceļam, jo aizejot mājās, otro reizi ārā iziet ir nereāli (t)
bet varbūt tas tikai man tā...(s)

man šķiet, ka pasaules skatījums uz darbu un darba dienu sāk mainīties, tikai paies ilgs ilgs laiks, kamēr pārmaiņas būs jūtamas. (es domāju tās kompānijas, kas izvēlās visu darbu pārnest uz darbinieku mājām, darbojoties bez ofisa, vai Zviedrijā ierosināto darba dienas saīsināšanu no 8 līdz 6h dienā)
vistrakākais monotonā darbā, man šķiet laika ritējums, laiks iet un paiet, cilvēks paliek vecāks, bet nav atskaites punktu, nav sapratnes, kas noticis, kas paveikts, sasniegts. pretēji varētu būt darbā uz projektiem, mazāka drošība, bet skaidri rezultāti un pārliecība par sasniegto.

Jā, man šobrīd arī liekas, ka darbs ir vismaz 80% manas dzīves, bet tieši tāpēc es vienmēr esmu gribējusi pati sev noteikt darba grafiku, bet tajā pašā laikā strādāt un uzturēt kontaktu ar cilvēkiem, jo mājās sēdētāja arī neesmu. Uz to arī tiecos šobrīd.

lai arī man ir darbs no mājām, un esmu brīva ap četriem, puspieciem katru vakaru, es varētu pievienoties tām, kas saka "tikai darbs, darbs, darbs", jo 99% draudzeņu ir daudz garāka darba diena vai arī nav spēka/laika/vēlmes (?) tikties darbdienu vakaros. Rezultātā tie vakari ir tādi nekādi, kas sāk pamatīgi nomākt!

Tāda dzīve. Jāatpūšas un jādzīvo brīvdienās :-D

Šarlote_ es te ieteiktu nodarboties ar sportu vai jogu! vakars tiks aizpildīts, socializēsies un fiziskās aktivitātes kavē nomāktību :)

varbūt pie viena es varētu iespraukties ar savu jautājumu - tām, kurām salīdzinoši agri beidzas darba diena, kā jūs pavadāt vakarus, cik bieži esat ārpus mājas, ko darāt? :)

Viss atkarīgs no attieksmes.

No rīta piecelies ar mērķi taisities darbam

Ieslēdz radio, paklausies kādu raidījumu, kas interesē, vai vienkārši labu mūziku - to vari darīt arī, kamēr dušojies / ģērbies / krāsojies / dzer kafiju.

Tālāk ceļš uz darbu. Kopā ar ceļu no darba tās ir vismaz divas stundas

Ejot uz darbu, izmanto laiku, veicot elpošanas vingrinājumus... veselīgi un garastāvokli uzlabojoši.

Kad nekāda cita dzīve nenotiek, tikai darbs

Tev nepatīk Tavs darbs? Ja tā, tad vai tā bijis vienmēr, vai tikai pēdējā laikā? Ja šis darbs nekad nav paticis, sagādājis gandarījumu - varbūt papēti iespējas sameklēt tādu, uz kuru ietu ar prieku. Es neiesaku tagad uz vietas pamest pašreizējo darbu un stāties bezdarbniekos, tikai - painteresēties, papētīt, vai tomēr nav kas labāks.
Savukārt, ja agrāk darbs ir paticis, bet tikai pēdējā laikā nepatīk - varbūt "izdegšana"?

Vakariņas, kaut kāda mājas uzkope

Uztaisi ik pa laikam ko īpašu. Neprasa daudz laika izslēgt elektrību un aizdedzināt sveces (arī, ja ēd viena), bet noskaņa uzreiz pavisam cita. Labāka sajūta.

atkal morāli jau gatavojies darbam

Un kas notiktu, ja kādreiz to nedarītu? Ja iepriekšējā dienā savu vakaru neveltītu pārdomām par darbu? Vai nevarētu būt, ka to dari nevis tāpēc, ka patiešām būtu nepieciešamība tam morāli gatavoties, bet gan - jo tas Tev ir ieradums, vakarā domāt par darbu?
Pamēģini to nedarīt un morāli negatavoties darbam. Tā vietā noskaties labu filmu vai izdari jebko citu, kas Tev liktu justies vieglāk un priecīgāk. Labs garastāvoklis daudz labāk sagatavotu darbam, nekā nomācošas pārdomas.

Un kad tad lai DZĪVO

VISU TO LAIKU, KO ESI APRAKSTĪJUSI. Plus vēl brīvdienās.

Pati jau taadu rezimu esi izvelejusies. Pagarini dienu. 20-00 vel var daudz ko paspet izdariit, satikt utt.
Mazak gulesi- organisms pieradiis. Ja saki, ka nav laika, tad noteikti var atrast. Vaig tik sevi biidiit :)

Mans rīts ir ļoti līdzīgs tam, ko aprakstīji Tu.
Tomēr darba dienu vakari man parasti ir gari - jo vairāk dari, jo vairāk vari izdarīt! :-)

Es nopietni apsveru mainīt darbu. Izbraucu no mājas 6:30, atpakaļ esmu ap plkst 21:30

Vienīgais, kas attur, ir alga - šeit esmu nostrādājusies, bet saņemu tiešām jauku summu. Ņemot vērā, ka esmu bez augstākās izglītības vadībā, menedžmentā vai tml, domāju būtu grūti atrast darbu, kur mani uzreiz pieņemtu par vadītāju tikai tāpēc, ka man ir pieredze...

Tā nu ciešos.. Bet katru dienu darbā domāju, kā es šito visu ienīstu... Labi, ka vismaz pati sev varu taisīt grafiku - vienmēr lieku brīvu 5dien, 6dien, 7dien.. Tas ir vienīgais, kas dod spēku - apziņu, ka priekšā būs brīvas dienas!

Bet reizēm gribas bimbām - esmu darbā ap plkst 7iem no rīta un apzinos, ka visa, visa diena ir nosviesta zemē, ka nekā neizdarīšu sev, tikai tukši atsēdēšu savas stundas, tad mājās gulēt, tad atkal celties pirms plkst 6iem un uz darbu... :(

Ja skrienu pēc darba uz transportu, varu paspēt uz trenažieru zāli - diemžēl tikai 1,5h līdz zāles slēgšanai paliek, bet mazliet izdodas izlādēties..

salīdzinoši agri beidzas darba diena

Ja 17.00 ir salīdzinoši agri, tad parasti braucu mājās pa taisno, citreiz caur veikalu, citreiz draugs atnāk pretī un tad ejam pastaigāties. Gadās arī, ka aizeju mājās, pārģērbjos un tad ejam kaut kur. Dažreiz izbraucu caur centru, izeju pa veikaliem, satieku kādu draugu/paziņu.
Šad tad pēc darba eju uz frizētavu vai manikīru. Retāk braucu/eju ciemos. Citreiz - koncerts, kino, teātris.

Mājās parasti apdaru mājlietas, ja ir iedvesma, uztaisu nākošajai darba dienai pusdienas, šad tad lasu grāmatu, kamēr draugs datorizējas, reti kāds atnāk ciemos, lūru TV, īsāk sakot - nekas īpašs (t)

Man jau šķiet, ka dzīvošanu ar darbu ļoti labi var apvienot.
Mana ikdiena ir līdzīga, tikai vakaros pēc darba paspēju gan ciemos aizbraukt, gan uz teātri aiziet, gan kādu restorānu apmeklēt vai vienkārši mājās palasīt grāmatu. Pusdienlaikā vienmēr eju ārpus biroja - ātri paēdu un tad eju vai nu staigāt, vai pa veikaliem, Ziemassvētku laikā gāju uz svētku tirdziņu karstvīnu dzert.

varbūt pie viena es varētu iespraukties ar savu jautājumu - tām, kurām salīdzinoši agri beidzas darba diena, kā jūs pavadāt vakarus, cik bieži esat ārpus mājas, ko darāt?

Eju sportot, apmeklēju dažādus pasākumus, tiekos ar draugiem, eju uz interesējošām lekcijām, sēžu mājās un lasu grāmatu vai skatos seriālus, zīmēju, eju uz dziesmu vakariem. /darbs beidzas 17.00, bet bieži vien vēl notusēju tur līdz kādiem sešiem pusseptiņiem, ja kas ir ieplānots vēlāk/

Man ir bijis taads reziims, dziiva esmu.

Un sakaraa pa maajs uzkopi ja neskaita traukus, vai tad tiesaam aktru dienu generaaltiirisanu jaaveic kaa paarnaac maaajas? Tureesi maaju +/- kaartiiba nebus tik biezi griidas jaaberz:D

Vēl var tāpat kā tā pingvīnu meitene vnk palūgt tautai, lai saziedo tev, lai nebūtu jāstrādā! :D

Man arī ir bērns un darbs un viss ap to, bet man patīk darīt to visu - rūpēties par bērnu un paralēli strādāt! (l)

Nika, kaadaa jomaa straadaa?:)

Es drīzumā plānoju meklēt vēl otru darbu. Man laikam laika ir tieši pārāk daudz. :D

Nu diemžēl tā ir lielākoties cilvēkiem, izņemot tiem kuri strādā to kas no sirds patīk, un iet uz darbu ar prieku, dara visu no sirds...
Man ikdiena pēc darba ir tāda, ka var teikt katru vakaru ir sports, tikai 1 - 2 darba dienas vakarpos nav sports, un tad vakariņas, kāds raidījums utm., un gulēt. Vasarā protams, ka darba dienas vakari ir bagātāki, braucu uz jūru, pastaigas, sports, velo utt... :-)