Vai tici?

Jā, ticu.

Nezinu, ticu vai nē. Ir persona kura man darījusi nesmuki pati, līdz šai baltai dienai nekas nav nācis atpakaļ.

Ticu karmai, un ticu tam, ka viss ko mēs daram mūsu dzīvē, nāk mums atpakaļ! Bet... esmu pamanījusi, ka ne visiem tā notiek - dari citiem sliktu un Tev viss atnāks atpakaļ pat dubultā. Zinu cilvēkus, kas dara sliktu bet dzīvē ir veiksmīgi visās jomās, ir laimīgi. Tādēļ īsti nesaprotu, kādēļ tā, vienam viss nāk atpakaļ bet citam nekā.
Pati arī esmu uz savas ādas "izbaudījusi" karmu. Patiesībā labi, ka tā, jo manuprāt, mēs tādā veidā gūstam lielāku mācību, ka par citiem nedrīkst teikt un domāt sliktu, protams arī darīt sliktu. Galvenais no šādas pieredzes ir mācīties un kļūt par labāku cilvēku! :)

Dzivoju vnk pec principa suudus netaisit un otru bedre negrust...
no vienas puses it kaa jaa ar domu - viss nak atpakalj.. bet tai pat laika, taa karma, manuprat, taa ir vnk apstaklu sakritiba... tachu biezhi vien notiek sliktas lietas ar mums.. ari tad, kad neesam pelnijushi... bet tik sakam ka ta ir karma, kad pashi kaut ko nogrekojushies.. :)

gadi iet, bet dzīvo laimīgs. Wtf.

Tas ka no malas izskatās ka ir laimīgs nenozīmē ka tā tiešām ar ir un ja vel nekas nav noticis, tad vienā brīdī tomēr nāks atpakaļ un viss drīzāk smagi nāks atpakaļ.

Daļēji ticu. Pati baidos ko sliktu izdarīt, jo baidos, ka man tas nāks atpakaļ, ja cits man ko sliktu nodara, viņam tas atpakaļ nenāk, pārsvarā gadījumu.

Par ne pārāk godīgā ceļā iegūtu naudu gan esmu novērojusi, ka pēc tam rodas izdevumi, saplīst kāda lieta vai ko pazaudē. Tāpēc naudas lietās esmu ļoti uzmanīga un godīga.

Neticu.

Neticu. Uzskatu, ka viss, kas notiek, ir tikai sakritības, kurām vienkārši tiek piedēvēti kaut kādi pagātnes grēki, lai mudinātu cilvēkus dzīvot labāk, liekot ticēt, ka sliktais nāks atpakaļ.
Apmēram no tās pašas sērijas, kas reliģija - baušļu ievērošana, dzīvošana grēkos, elle, paradīze u.c.

neticu.

Ticu karmai. Ir bijuši vairāki gadījumi, kā piem., pametu puisi, kurš mani ļoti mīlēja un vasarā gribēja mani bildināt, es nobijos un pametu viņu Valentīndienā. Gadu vēlāk, tieši Valentīndienā mani pameta puisis, kuru es ļoti mīlēju. Un vēl daudz kas ir, taču man liekas, ka labais, ko esmu darījusi, tomēr netiek atlīdzināts.

Par to, ka tie, kas dara ļaunu un izskatās, ka viņi ir veiksmīgi, nu nezinu gan, ne jau karma vērš visu atpakaļ nākošā dienā, bet arī vēlāk. Var jau būt arī, kā komentāros minēja, ka tā izskatās tikai no malas.

Jā, pilnīgi noteikti ticu, ka pastāv karma.
Kā jau daudzas minēja, ticu tam, ka viss agri vai vēlu nākt atpakaļ. Citreiz gan, ka sākas tāda melnā strīpa dzīvē domāju vai tiešām esmu tik slikts cilvēks, ka karma man tā atspēlējas?!

ļoti ticu. Miljons reizes dzīvē tas ir pierādījies! Gan labās, gan sliktās lietās :)

nezinu par karmu, bet vis nāk atpakaļ - tā gan tas ir..

Par otru taču vieglāk pateikt, ka, lūk, viņš rīkojas slikti, gaidu savu karmu atpakaļ, kamēr sevī gribas uzskaitīt TIKAI labos darbus un uzstāt uz "apbalvojumu" (kur tas kavējas!), vai ne?! Bet patiesībā mēs visi un visas grēkojam, darot sliktu/nedarot labu vairāk. Ar saviem, mūsuprāt, labajiem darbiem mēs labākajā gadījumā varam tikai mēģināt nolīdzināt melnumus, bet tie ir tik daudz, toties labie, sirsnībā darītie darbiņi - lielākoties mazāk :-) Tāda ir Zemes cilvēka daba.

Vispār nekam neticu vai nu zinu vai nezinu ...

Dažkārt sāku par to šaubīties :D

Neticu :-)

Ticu, tapēc dzīvoju pēc principa - Nedari otram to, ko negribi, lai dara Tev!