Lancaster, es šeit runāju par gadījumiem, kad vecāki nevēl labu savam bērnam. Viņi posta savu bērnu dzīves un bērni to pieļauj. Kādu cilvēcīgumu tur var saglabāt? Man ir slinkums plašāk skaidrot, bet īsumā - tādos gadījumos, kad ir skaidrs - neko labu no tā cilvēka nesagaidīs.
Es skatos un nesaprotu. Mazohisms, atkarība? Jo, piemēram, kad māte nogalina Tavu mīluli, jo viņai viņš vnk po (tāpat kā bērna jūtas, kad uzzinās)? Turpinot attiecības un cenšoties, bērns dod nepareizus signālus - ka darbības un uzvedība ir akceptējama. Ir jāspēj apzināties, ka šie cilvēki ir citā līmenī un neko tur neizdarīt, ir vienkārši jāiemācās iet tālāk un beigt ļaut bradāt.