Kad man bija zem 18 gadiem, vecāks puisis manī bija ieskatījies. Man viņš arī patika, satikāmies kādu laiciņu (bez intīmas tuvības). Abi sparatām, ka mums nekas nesanāk un nevar sanākt. Lai arī bija liela patikšana, nemēģināju neko turpināt. Dzīvoju tālāk, satikos ar sava vecuma puišiem. Jutos ļoti pieaugusi, lai arī nebiju nez cik nobriedusi tādām attiecībām kā viņš būtu vēlējies. Iesaku atmest šīs attiecības. Pat ja veidotu attiecības, vai tu spētu atteikties no izklaidēm, saviem draugiem, visu ko vēl varētu piedzīvot līdz šiem 30? skaidri saproti, ka viņam ar taviem draugiem maz kā kopīga varētu būt. Ja pieļauj iespēju, ka veidojat nopietnas attiecības, tu vēlētos vidot ģimeni? Dzemdēt bērnus, kļūt par sievu un māti vienā rāvienā?
Vienas šādas attiecības zinu, vīrietis gan ir 9 gadus vecāks. Viņš grib bērnu, viņa bērnu nevēlas. Izdomā visādus muļķīgus aizbildinājumus, kāpēc nē.