Vai kāda strādā atvērta tipa birojā? Kur nav savs kabinets vai pāris cilvēki kopā kabinetā, bet gan liela telpa, kur ir daudz cilvēku. Es nesen sāku strādāt, un man ir baigi grūti... Pārāk daudz enerģētikas apkārt. Negurstu, pat neko nedarot. Bet darīt ta vajag, bet es nespēju sakoncentrēties tādā cilvēku pūlī. Visu laiku eju uz tualeti, lai pabūtu viena :D
Man reiz bija intervija uz amatu tāda tipa birojā. Jau intervijas laikā ar šausmām skatījos uz to zāli, kur kā skudrupūznī mudžēt mudžēja dažādi cilvēki...
Varu saprast, cik grūti ir strādāt tādā vidē! Paveicas kaut cik tiem, kuri ir kaut kur stūros vai pie logiem.
Iepriekš strādāju viena pati savā kabinetā, likās ka nošaušos, nebija ar ko parunāt :D
Tagad strādāju atvērtā tipa birojā, esam 6 cilvēki kopā, pirmajā dienā sāku smieties, jo nevarēju pierast, ka vēl citas acis skatās :D
Es strādāju atvērtā tipa redakcijā, man šķiet, ka tagad citādāku nemaz nav. Parasti nesūdzos, bet dažreiz tiešām ir grūtāk koncentrēties, kad tuvumā panesas kāda karstāka diskusija.
Sākumā varbūt šķiet grūti un ārpus komforta zonas, bet pie tā pierod un kaut kā iemācās nereaģēt uz fona trokšņiem :D Tam ir arī savu labumi, jo tādu plānojumu jau parasti izvēlas vietās, kur savstarpējā komunikācija ir nepieciešama un tas ir efektīvākais risinājums, kā to nodrošināt.
Jāskatās, cik daudz darbinieku ir vienā telpā. Iepriekš bijām 4, tagad kādi 45. Tā, kā darbs ir ļoti atbildīgs, protams, ir grūtības ar koncentrēšanos, bet ar laiku pie apkārtējiem trokšņiem var pierast. Kopumā īsti nepatīk strādāt atvērtā tipa birojā, tas ir ļoti nogurdinoši, man personīgi arī daudz biežāk sāp galva no visiem tiem trokšņiem u.c.
Es tādā esmu strādājusi, bet neatceros, ka būtu traucējis troksnis vai apkārtējie. Varbūt daļu noslāpēja nelielas sieniņas starp darba vietām. Atceros, ka nemitīgi biju saspringta, bet tas, iespējams, darba specifikas dēļ. Bet, protams, pastrādājot pēc tam normālā kabinetā, cita lieta.
Zvanu centri lielākoties tādi arī ir, sasēdināti rindās un visi tarkšķ, riktīgs Bābeles tornis
Jā, tieši tādā esmu studenta gados strādājusi. Tiesa, biju Back Office, bet operatori tarkšķēja apkārt. Ļoti patika manas vakara maiņas no plkst. 17.0 līdz 23.00, jo jau ap plkst. 18.00 kļuva klusāks, jo lielāka daļa cilvēku gāja prom mājās. Kad sanāca strādāt no rītiem, tas bija vistīrākas šausmas - bļaušana, runāšana, tarkšķēšana, bet man vienmēr ausīs bija austiņas, citādāk nojūgtos..
Strādāju atvērtā tipa birojā, esam kādi 20 cilvēki telpā, bet šur tur ir sienas, kas troksni apslāpē. Kā jau tika minēts, austiņas palīdz. Parasti sēžu ar austiņām un klusībā klausos radio, jo telpā mums tāda nav, bet dažkārt ielieku tās ausīs tāpat. Nedaudz tiek noslāpēts fona troksnis un ir iespējams sakoncentrēties.
Par diskusijām apkārt- ne visās vajag iesaistīties. Vienkārši izslēdz dzirdi un domā par to, kas jādara. Lai tik pārējie tarkšķ :-D
Esam 6-7 cilvēki vienā telpā, man ir grūti, jo nevaru koncentrēties, vienmēr kāds ko jautā. Par laimi, ne vienmēr visi 7 uz vietas, kad nav visi, cenšos darīt darbus, kas prasa lielāku koncentrēšanos. Slikti ir, ja atnāk apmeklētājs un kolēģi runā, salaižu kļūdas dokumentos.
Jaa, straadaaju taada tipa birojaa jau gadiem. Protams, ir nogurdinosi, bet, lielaa meeraa, esmu jau pieradusi. Ljoti juuto to, ka naaku maajaas paargurusi peec visas dienas pavadiitas cilveekos. Veel jo vairaak taadeelj, ka straadaaju 12h darba dienu.
Interesanti, ka darba devējus neinteresē tas, ka tādos birojos ir daudz zemāka ražība. Kā tādus lopus kūtī tur-vieglāk pārskaitīt vai kāda avs nav noklīdusi :D
344
