Labdien, mīļās meitenes!
Lieta tāda, ka īsti nesaprotu, ko jūtu. Pagājušonedēļ, trešdien, mūžībā aizgāja mana vecmāmiņa, sestdien bija bēres. Kopš sestdienas vakara man nav miera. Naktī uz svētdienu pamodos un nespēju iemigt, mani pārņēma šausmīgas bailes par to, ka tuvākajā laikā kaut kas varētu notikt ar tēti, respektīvi, ka viņš varētu mirt nākamais pēc vecmāmiņas. Vakar no rīta izraudājos, tā kā palika vieglāk, bet joprojām iekšēji jūtu stipru nemieru. Vai tas ir normāli? Varbūt tikai uz nervu pamata? Tētis man ir dārgākais cilvēks pasaulē, mums ir cieša dvēseļu saikne, man negribas ticēt, ka tik ātri zaudēšu divus sev tik tuvus cilvēkus...
Vai ticat priekšnojautām? Varbūt vēl kādai tā ir bijis?
Būšu ieinteresēta dzirdēt jūsu viedokļus.
1925
